121. Avots. Jauns atbrīvošanās veids, ļaujot sev uzdot atkārtoti jautājumu: “Kas ir manu ciešanu avots? Kas ir TĀ avots? Kas ir TĀ avots?” Ja mēs ļaujam sev paskatīties uz savu izaicinājumu kā avots, mēs atveram sevi jaunai pieredzei. Un ļaujam sev apzināties un pieredzēt, ka avots it visam ir viens un tas pats.
122. Pasaule nav tavs ienaidnieks. Ja mēs to nepieņemam, tad mēs atrodamies pastāvīgā kara stāvoklī pret pasauli un to pat nepamanām. Mēs redzam to kā atdalītu un tāpēc tas mums ir kā apdraudējums vai šķērslis mūsu ceļā. Taču mums ir iespēja piedzīvot brīnumainu harmoniju, kad mēs atveramies pieredzei, ka es un pasaile ir VIENS.
123. Uzskati. Uzskati par to, ka mums ir vajadzīgi uzskati. Pārliecības par to, ka mums ir vajadzīgas pārliecības. Ja mēs ļaujam sev palaist vaļā vajadzību pēc uzskatiem, vienalga pozitīviem vai negatīviem, mēs atveramies iekšējam intuitīvam viedumam un zināšanām. Ja mēs ļaujam sev pajautāt – vai tā ir absolūta patiesība vai arī tā ir tikai pārliecība – mēs ļaujam sev paskatīties uz to no lielākas perspektīvas.
124. Veselības uzskati 1. Visi nomirst vecumā no slimības. Ja mēs pieņemam, ka mēs veidojam sevi un savu pasauli no tā, kādas ir mūsu pārliecības un uzskati, tad šī varētu būt diezgan nepatīkama perspektīva. Bet, ja nu viss ir pavisam savādāk?
125. Labklājības uzskati 1. Visiem nepietiks. Tirgus apstākļos, šie uzskati ir izdevīgi ražotājiem un tirgotājiem. Ja mūsos dzīvo šādi uzskati, tad tie liek mums pirkt vairāk, iegūt vairāk, jo var nepietikt. Un, ja nepietiks, mēs varam neizdzīvot. Un mēs nereti brīnamies paši par sevi – kāpēc es to pirku?
126. Dzīves uzskati 1. Es nedrīkstu priecāties par savu veiksmi, jo tad nāks kāda nelaime. Dzīve ir kā zebras vēders – ja tagad ir baltā svītra, tad noteikti nāks melnā svītra. Šādi uzskati liek mums justies kā upuriem, kuru veiksme ir nejaušība un tam visdrīzāk sekos kritiens. Un, ko mēs gaidām, to mēs sagaidām. Bet, ja nu tu ļauj sev šo uzskatu nomainīt pret jaunu reakciju – veiksmes gadījumā tu nevis skaties no lejas uz augšu, bet gan pievelc sevi veiksmei klāt – tā ir mana jaunā norma.
127. Attiecību uzskati 1. Es esmu par vecu, lai man varētu būt jaunas attiecības. Vai tā ir absolūta patiesība vai arī tā ir tikai pārliecība? Vai tu nevēlies sākt vākt pierādījumus pretējam un ieraudzīt visur laimīgus pārus, kas attiecības izveidoja tad, kad šķiet, ka tas vairs nav iespējami?
128. Veselības uzskati 2. Vecums nenāk viens. Tad, kad mēs esam jauni, tad mēs par šo teicienu sakām – muļķības. Jo mēs neko tādu nejūtam un tas, ko sauc par vecumu, mums liekas kā vistālākā galaktika. Bet ar gadiem mēs sākam uzkrāt to, ko pielikt klāt vecumam – jo mēs šo teicienu dzirdējām tik daudz reižu, ka tas bieži vien kļūst par nesatricināmu pārliecību. Un mēs piedzīvojam to, kam mēs ticam. Bet, ja nu mums izdodas sākt vākt pierādījumus pretējam. Man visspilgtākais pierādījums ir peldētāja, kura pārpeldēja okeānu no Kubas līdz Floridai 64 gadu vecumā un tas bija viņas ceturtais mēģinājums, sākot no 20 gadu vecuma.
129. Labklājības uzskati 2. Bagāti cilvēki ir uzpūtīgi un riebīgi. Ja mums ir šādi uzskati, tad mēs neapzināti varam atturēt naudas plūsmas plūšanu mūsu virzienā, jo mēs taču nevēlamies, lai par mums tā domātu mūsu draugi.
130. Attiecību uzskati 2. Ja man būs jaunas attiecības, man būs jāzaudē sava brīvība. Patiesa brīvība ir tā, ko neviens mums nevar ne iedot, ne atņemt. Brīvība dzīvo mūsos. Ja mūsos ir šādas bailes pazaudēt brīvību, tad tas var būt pietiekoši spēcīgs šķērslis ceļā uz jaunām attiecībām.
131. Dzīves uzskati 2. Izdzīvo stiprākais. Tā mūs mācīja skolā, tā mums turpina teikt – vilku likumi, dabiskā evolūcija. Bet ja nu tas nav taisnība. Ja nu dabā viss dzīvo un attīstās sinerģijā, kopdarbībā, atbalstot vienam otru?
132. Veselības uzskati 3. Cilvēka fiziskās iespējas ir ierobežotas. Mums šķiet, ka mēs nevaram skriet tik ātri kā gazeles, mēs nevaram tā aptīties apkārt kokam kā to var čūskas. Un mēs neapzināti pieņemam šo uzskatu jeb pārliecību. Vai tu esi gatava doties eksperimentā – kā mainās tavas iespējas, kad tu maini šo pārliecību.
133. Labklājības uzskati 3. Man vajag vairāk. Vai tu vari ļaut sev sajust šo pārliecību kā visu cilvēku, sabiedrības pārliecību? Kas ir tas, kas tevī parādās, kad tu uzdod sev šo jautājumu – vai tiešām vajag? Kāpēc es tā domāju, kāpēc es tā reaģēju? Vai tas nav veids kā es iepriecinu sevi? Vai tas nav veids kā es atbrīvoju sevi no stresa?
134. Attiecību uzskati 3. Ja es atvēršos, tad mani ievainos. Mēs atnākam šajā pasaulē bez pieredze par sirdssāpēm, kādas var radīt attiecības. Kad tas ar mums notiek pirmo reizi un par cik mums nav atbilstošs reakcijas un rīcības scenārijs, mēs varam pieņemt pārliecību, ka labāk un drošāk ir neatvērties. Vai tu vari ļaut sev sajust, kādu brīvību tev iedod tas, ka tu palaid vaļā šādu pārliecību, jo tev ir cits scenārijs?
135. Dzīves uzskati 3. Es esmu tur, kur es esmu, es esmu tas, kas es esmu un es neko tajā nevaru mainīt. Varam paturpināt – es piedzimu ne tajā ģimenē, es piedzimu ne tajā valstī, es piedzimu ne tajā zodiaka zīmē. Un es neko no tā nevaru mainīt un tātad es nevaru mainīt to, kas es esmu. Jo viss iepriekš nosauktais ir radījis mani bez manas ziņas. Bet, ja nu viss ir pavisam savādāk?
136. Labklājības uzskati 4. Nauda ir visa ļaunuma sakne. Ja mēs ļaujam sev iet šajā jautājumā: “Vai tā ir absolūta patiesība vai tikai pārliecība?”, mēs atveramies dziļākai šīs pārliecības izpratnei. Un tas jau ir ceļš uz pārliecības maiņu. Motivācija to darīt varētu būt apziņa, ka pārliecības, it īpaši neapzinātās, automātiskās, ir tas, kas veido manu realitāti.
137. Labklājības uzskati 5. Nauda neaug kokos jeb lai iegūtu daudz naudas ir sūri un grūti jāstrādā. Man tā teica bērnībā, kad es vēlējos, lai man nopērk kādu mantu, dažreiz pat ļoti racionālu – jaunus zābakus, ziemas mēteli, pulksteni. To es nopirku pati, kad 13 gadu vecumā vasarā strādāju un nopelnīju. Un pieņēmu šo pārliecību par savu. Neapzināti. Un tālāk to nodevu saviem bērniem. Līdz brīdim, kad sapratu, ka viss varbūt ir pavisam savādāk.
138. Labklājības uzskati 6. Bez labas izglītības nav iespējams iegūt labu darbu un tātad arī nodrošināt sev lielisku, bagātu dzīvi. Jā, tā arī es motivēju savus bērnus. Vari nemācīties un jau tagad iet strādāt par sētnieku, jo neko citu tu bez labas izglītības darīt nevarēsi. Tad, kad es uz daudzām lietām sāku skatīties savādāk, pasaule man piedāvāja pierādījumus pretējam. Daudzus un izteiksmīgus. Kādu tev izdevās atrast?
139. Attiecību uzskati 4. Vīriešiem nevar uzticēties. Šādus uzskatus es biju pārņēmusi no mammas un tēta attiecībām. Pati to nemaz nenojaušot. Tu vari strādāt ar šo pārliecību. Vai arī ar to, kāda parādās, kad tu pajautā sev – kādu pārliecību par attiecībām es novēroju savā ģimenē.
140. Labklājības uzskati 7. Ja es neesmu piedzimusi bagātā ģimenē, tad es nevaru kļūt par miljonāru. Arī šī ir tikai pārliecība, nevis absolūta patiesība. Tu vari pameklēt veiksmes stāstus. Iespējams, ka tu tādus jau zini un atceries, ja sāc domāt, ka varbūt viss ir pavisam savādāk. Un, ja tas ir iespējami kādam, tad tas ir iespējami man. Un, ja nu tieši šī ir absolūtā patiesība?
141. Labklājības uzskati 8. Parādi. Es nekad netikšu vaļā no parādiem vai man nekad neatdos parādu. Parādi var būt lieta, kas fonā nemitīgi rada sasprindzinājumu. Lieku sasprindzinājumu, tērējot enerģiju, kas mums pašiem ir vajadzīga mūsu izaugsmei. Šī atbrīvošanās ir lieliska iespēja paeksperimentēt – kā mainīsies šī tēma manā dzīvē, ja es ļaušu sev palaist vaļā šo pārliecību.
142. Labklājības uzskati 9. Ja man būs vairāk, kādam citam būs mazāk. Ja man būs vairāk naudas, kādam citam būs mazāk. Šāds uzskats var mūsos rasties, ja mēs skatāmies uz naudu kā uz ekvivalentu lietām. Mēs redzam to, ka lietas ir tik daudz, cik viņas ir. Un bērnībā piedzīvojam, ka man var būt tikai tad, ja kāds man iedod un viņam vairs nav. Bet, ja nu mēs ļaujam sev iet iekšā cita veida domā – Visumā valda pārpilnība, Visumā viss ir bezgalīgā daudzumā, Visums dod visiem cilvēkiem tikai tik daudz, cik cilvēki domā, ka viņi var tik daudz saņemt.
143. Labklājības uzskati 10. Daudz naudas rada lielas nepatikšanas. Mūsu prāts ir veidots tā, ka mēs vairāk uzmanības pievēršam potenciāliem draudiem. Un tā mēs sakrājam ļoti daudz pierādījumu šādai pārliecībai. Tāču tagad ir laiks sākt vākt pierādījumus pretējam!
144. Labklājības uzskati 11. Ja man būs daudz naudas, cilvēki neliks mani mierā un visu laiku gribēs no manis aizņemties. Un man būs nēērti viņiem atteikt un tā es pavisam ātri tikšu no visas naudas vaļā. Vai arī – es visiem atteikšu, visi uz mani sadusmosies, bet es ļoti nevēlos, ka uz mani kāds dusmojas. Tāpēc drošāk ir tad, ja man nav daudz naudas. Tā ar mums spēlējas mūsu neapzinātās pārliecības. Mēs varam censties traki palikdami, taču šāds nospiests bremžu pedālis neļaus mums doties prāta izvēlētajā virzienā.
145. Labklājības uzskati 12. Nauda ir mans labākais draugs. Kāda ir tava reakcija uz nosacīti pozitīvajiem uzskatiem par naudu? Vai tu tam piekrīti? Vai arī tikai vēlies piekrist? Instinktu līmenī tomēr saki “nē”, kaut ar prātu gribi teikt “jā”? Vai tu vari atvērties iespējamībai, ka tava labklājība kļūs harmoniskāka, kad šī pārliecība kļūs par tavu absolūto patiesību?
146. Labklājības uzskati 13. Man vienmēr ir nauda un man pietiek visam un vēl paliek pāri. Kas tevī parādās, kad tu ļauj sev pateikt šo teikumu kā savu pārliecību? Tas, kas parādās, ir tas, kas stāv starp tevi un to, ka šī pārliecība ir tava realitāte. Ja tu ļauj sev to novērot, ja tu ļauj tam būt, tas sāk zaudēt spēku tavā dzīvē radīt to, ko tu nevēlies.
147. Labklājības uzskati 14. Es varu pelnīt naudu, darot to, kas man sagādā prieku. Mēs bieži vien domājam, ka šāda privilēģija ir tikai izredzētajiem. Šīs pārliecības ir spēcīgs spiediens uz bremžu pedāļa, lai nekas nemainītos. Vai tavas atrunas ir – bet, kas tad maksās rēķinus, ja visi tikai dejos un priecāsies? Visi jau nevar tā atļauties dzīvot, kādam ir arī jāstrādā. Ja tu mani sevī šādas atrunas, tad varbūt ir laiks atgriezties vēlreiz pie pretestības un tad vēlreiz uz šo tēmu.
148. Labklājības uzskati 15. Cilvēki ir laimīgi, dodot man naudu. Vai tev šķiet, ka cilvēki jūtas slikti, kad viņi dod naudu tev par tavu darbu? Jo tu domā, ka viņiem ir žēl šķirties no naudas, jo, iespējams, tā jūties tu, izdodot naudu. Tu varētu atbrīvoties no daudziem nepatīkamiem brīžiem un lieka sasprindzinājuma, ja šis uzskats būtu tava patiesība.
149. Labklājības uzskati 16. Es esmu laimīga un jūtos lieliski, saņemot naudu. Vai tu jūties neērti, saņemot naudu? Šī tēma ir cieši saistīta ar iepriekšējo, bet tomēr tajā ir nianses, kas atšķiras. Daudzi cilvēki piedzīvo to, ka dot ir daudz vieglāk nekā ņemt. Kur nu vēl lūgt? Ja mēs ejam iekšā sapratnē, ka šis process, došana un ņemšana, veido vienu veselu, tad mēs varam atklāt sev pilnīgi jaunas, labas, harmoniskas sajūtas saņemšanas brīdī.
150. Labklājības uzskati 17. Es spēju efektīvi pārvaldīt daudz naudas. Ja mums parādās neapzināta vīzija, ka mēs izgāzīsimies ar naudas pārvaldīšanu, tad visdrīzāk, nevēloties piedzīvot kaunu, mēs neapzināti panāksim, ka mums nav jāizgāžas. Ļaujot sev novērot šādu vai citas vīzijas, mēs ļaujam sev atklāt, ka ir vēl citas iespējas, ir vēl citi varianti, kuri sniedz daudz veiksmīgāku risinājumu situācijā, kad mūsu dzīvē parādās daudz naudas.
