181. Ieradums vispārināt nepatīkamās lietas. Vai tu vari ļaut sev doties eksperimentā un pieredzēt, kas notiks, ja tu palaidīsi vaļā šo ieradumu un tā vietā pamēģināsi pretējo. Tas nozīmē, ka Tu sāksi apzināti vispārināt jebkuru patīkamo pieredzi. Un tādā veidā izveidot jaunu uzskatu un pārliecību sistēmu. Kā Tev šķiet, kurp šī jaunā uzskatu un pārliecību sistēma var tevi aizvest?
182. Sacensības. Vēlme uzvarēt. Vai tu atceries šādu sacensību pieredzi skolā, darba vietā un dzīvē? Sacensības ir neapzināta vērtēšana, salīdzināšana, tiesāšana, ego apmierināšana. Bet, ja nu mēs spējam to palaist vaļā un iegūt vieglumu, izelpu, relaksāciju? Varbūt ir vērts pamēģināt?
183. Sacensības 2. Zaudējuma sajūta. Bailes zaudēt. Kā tās var sastindzināt! Un zaudējuma sajūta mūsos var palikt kā nevērtība. Varbūt ir vērts palaist vaļā gan sacensības, gan zaudējuma sajūtu un pārvērst visu par spēli un piedzīvojumu?
184. Atlaida no darba. Bieži vien mēs izdarām ne visai patīkamus secinājumus no šī fakta. Es neesmu vajadzīga. Ar prātu mēs meklējam mierinājumu, bet šī sajūta var atgriezties atkal un atkal un var traucēt izbaudīt dāvanu. Iespēju apstāties, padomāt, atpūsties un relaksēties, lai radītu savu jauno darba vietu.
185. Mani pameta. Šajā situācijā bieži vien mēs skatāmies uz sevi – tas notika tāpēc, ka es kaut ko izdarīju vai neizdarīju. Un tas visbiežāk aizved pie vainas sajūtas. Pie pašpārmetumiem. Pie sajūtas – es neesmu gana laba. Pie fantāzijām – ja vien es būtu kaut ko darījusi savādāk, tas nebūtu noticis. Visas šīs sajūtas nav labākais pavadonis ikdienas mirkļos, vai ne?
186. Strīds. Vēlme pierādīt savu taisnību. Kādas sajūtas tevī atnāk, domājot par strīdiem? Vai ir kāds cilvēks, kas tevi vienmēr vienādi “uzvelk”? Un galarezultātā tu paliec ar strīda turpinājumu un sajūtu, ka tu ļoti vēlies pierādīt savu taisnību.
187. Tava personība rada tavu personisko realitāti. Šis teikums sevī ietver ļoti daudzas un dažādas atklāsmes visās dzīves jomās. Tas nozīmē, ka mēs paši radām savu ķermeni, savu veselību, savas attiecības, naudas daudzumu makā un kontā. Lai arī mēs to atzīstam, realitātē, dzīvē mēs automātiski darām pa vecam – gaidām, ka izmaiņas ārējā pasaulē dos mums iespēju būt laimīgiem.
188. Epiģenētika. Tu esi savs epiģenētiskais inženieris. Šī zinātnes nozare pierāda, ka mūsu šūnas spēj “dzirdēt” to, kas mēs esam. Un viņu uzdevums ir nodrošināt atbilstību. Mūsu sajūtu ķīmiskais ziņotājs liek tām izveidot atbilstošu ģenētisko kombināciju, kas var vai nu dziedināt vai nu radīt slimību. Izvēle ir mūsu.
189. Mainīties un kļūt par citu personību ir iespējami. Mēs to saprotam, bet bieži vien piezogas neticība un rodas sajūta, ka mēs darām kaut ko, kas nav iespējami. Jo mēs neievērojam mazos ikdienas panākumus un tāpēc mēs ļaujam prāta pļāpātājam mums iegalvot, ka nekas nenotiek. Ka nav jēgas sevi mocīt un turpināt. Ja mēs spējam palaist vaļā neticību un vienkārši iet tālāk, mēs varam nonākt pie prāta, kas ir kluss un kļūst par mūsu atbalstītāju.
190. Es spēju novērot savas domas. Tavs prāts ir nenogurdināms monstrs, kas liek tev darboties, lai to barotu. Vai tu ieslēdz TV nevis tāpēc, ka kaut ko noteiktu gribi redzēt, bet tāpēc, ka to prasa prāts? Vai tu skaties internetā to, ko tu nemaz negribi skatīties? Vai tevi nepārņem nepatīkama sajūta, ja tu sēdi un neko nedari? Vai no tā tev nerodas sajūta, ka laiks pazūd un tu neizdari to, kas tev jādara? Pasēdi šādā veidā 0,5 h. Kādas sajūtas rodas? Iespējams, ka tu sevi uztver par brīvu cilvēku, bet vai tu patiesi esi brīvs, ja nevari nosēdēt mierīgi 0,5 h? Prāts ir pārvērties par kungu? Vai tas nav kļuvis par zirgu, kurš joņo tur, kur viņš pats vēlas un tu nespēj to kontrolēt? Vai tu vari atvērties iespējamībai, ka tu spēsi iemācīties novērot savas domas? Kā tās parādās? Kā tās baro viena otru? Vai tu vari ļaut sev novērot, cik bieži tu esi kritiska pret citiem? Cik spēcīgs ir tavs viedoklis?
191. Mums katram ikvienā mūsu dzīves brīdī ir izvēle, kaut gan šķietami liekas, ka tā nav. Vai tu vari ļaut sev palaist vaļā šo pārliecību un ļaut sev sevī iecementēt pretējo pārliecību? Ja tu apzinies, ka tavu dzīvi lielā mērā veido tavas pārliecības, tad kā vajadzētu mainīties tavai dzīvei, ja priekš tevis šī pārliecība kļūtu par neapgāžamu patiesību. Vai tu vari ļaut sev doties procesā, lai palīdzētu tam notikt?
192. Subjekts-objekts-subjekts. Apzinātībā ir svarīgi saprast, ka daudz kas ir atkarīgs no tā, kur ir mūsu fokuss jeb kam mēs pievēršam uzmanību. Vai tu pamanīji, ka katra no lomām, nāk kopā ar noteiktām problēmām? Dzīve kļūst grūta, ja mēs sākam sevi identificēt ar lomu, kuru spēlējam. Ar šausmeni mēs tiekam galā, mainot fokusu, bet ar savas dzīves «šausmeni» netiekam galā, jo mums šķiet, ka tā tas nenotiek. Jo mēs domājam – tā ir dzīve, tā nav filma. Svarīgi ir apzināties, ka tu spēlē lomu, tu neesi loma. Iedomājies, ka tu esi aktrise, kas spēlē kādu traģisku lomu. Sajūti, ka tu spēlē lieliski, lai iegūtu Oskaru, bet tu neesi tava traģiskā varone, tu to spēlē. Arī Šekspīrs ir teicis, ka pasaule ir milzu skatuve. Kādu lomu tu spēlē? Ja tu esi aktrise, tad dzīve ir spēle un piedzīvojums, ja tu esi loma, tad dzīve ir iestrēgums.
193. Kā mēs veidojam stāstu par sevi. Mēs ignorējam informāciju, kas neietilpst mūsu pārliecībās un šķiet nereāla. Izrādās – mēs neredzam un nedzirdam to, kas neatbilst mūsu uzskatiem. Tātad – pasaule ir daudz lielāka un daudzveidīgāka nekā mums šķiet. Tad, kad mēs sapņojam, mēs vairs neesam tas, par ko mēs rakstām savā autobiogrāfijā. Mēs varam kļūt par jebko. Vai tu vari ļaut sev atvērties iespējamībai, ka tādā gadījumā, sajūtot sevi savā sapnī nomodā, mēs varam kļūt par savu sapņu varoni?
194. Paštēls. Ko tu stāstītu par sevi ballītē, kurā tu satiec ļoti pievilcīgu cilvēku? Ko tu stāsti par sevi darba intervijā? Tas, kas tu patiesībā esi, ir patiesība JEBKURĀ BRĪDĪ, VIENMĒR, kas jebkrā situācijā atbilst tev. Vai tu identificē sevi ar savu ķermeni – mans lielais vēders, mana līkā mugura, mana sāpošā galva,...? Vai tu identificē sevi ar savām emocijām – dusmas, bailes, kauns,...- tās visas nāk un iet. Un kā ar tavām domām? Domas tevī parādās tāpēc, ka Tu eksistē. Jebkas, ko tu vari novērot, neesi tu, un tu vari novērot savas domas un emocijas, lai par to pārliecinātos. Bet – kas tu esi visu laiku? Vienīgā lieta, kas nekad nepazūd, ir tava apziņa, novērotājs, kas zina, ka tu eksistē. Es esmu. Un nevis Es esmu..... Kāpēc mēs to nepiefiksējam? Tāpēc, ka tas ir dabiski! Mēs nepiefiksējam gaisu, ko mēs elpojam. Zivs nepiefiksē ūdeni, kurā tā peld,...
195. Divi cilvēki satiekas, lai uzturētu viens otra identitāti. Kādu identitāti katrs konkrētais cilvēks ļauj tev sevī uzturēt? Izvēlies kādu cilvēku savā dzīvē, kurš tevī vienmēr “ieslēdz” vienas un tās pašas emocijas un sajūtas. Ja tu palaid vaļā dusmas vai aizvainojumu, strīda detaļas, kā tu nobeigumā jūties? Tā var būt tā loma, kuru tu sevī neapzinies, bet šis cilvēks spēj tev to parādīt. Un tad, varbūt tu vari ļaut sev palaist vaļā šo lomu?
196. Haoss? Vai tiešām? Bet varbūt kārtība, kuru mēs neredzam? Paskaties lūdzu ārā un ļauj sev pamanīt, kā tu neapzināti novērtē to, ko tu redzi – koki, lapas, zāle, debesis, mākoņi, lietus, sniegs. Ierasti mēs tikai rakstus, ornamentus redzam kā kārtību, bet dabu sev apkārt nepamanām kā kārtību. Un, lai tu gūtu jaunu pieredzi, par to, ka mums visapkārt ir neredzama kārtība, kura var kļūt par redzamu, ejam procesā!
197. Ciešanas rada pārliecība, ka mēs esam ierobežoti. Kādus cilvēka spēju ierobežojošus limitus tu apzinies? Bet daudzi no tiem neatbilst mūsu automātiskajiem priekšstaiem. Wims Hofs ar sevi pierāda, ka cilvēks, piemēram, spēj regulēt sava ķermeņa temperatūru. Tas nozīmē, ka viņš ir izdarījis to, ko visi līdz šim uzskatīja par neiespējamu. Un vēl piedevām apmācījis daudzus citus, kas spēj izdarīt to pašu. Šie piemēri ir atrodami vēl daudz. Varbūt ir vērts ļauties procesam un iegūt brīvību no ciešanām?
198. Mēs vienmēr esam nostādīti tā, lai skatītos tajā virzienā, kurā ejot, mēs ļaujam sev pašrealizēties. Kas es esmu? Par ko man kļūt? Kādā veidā es varu ļaut sev realizēt savu augstāko potenciālo, savas dāvanas un talantus? Ja nu visas atbildes jau ir manā acu priekšā? Ja nu mēs aizgriežamies prom no pašrealizācijas kādu stereotipisku pieņēmumu dēl? Un ja nu mums izdodas tos palaist vaļā un mēs varam nonākt pie ilgotā viegli un brīvi?
199. Izplešu sajūtu un domāju par sasprindzinājumu. Ejam atbrīvošanās procesā citādā veidā. Kas ir tas, kas tev rada sasprindzinājumu? Vai nu ķermenī vai kādā tavas dzīves jomā? Un vai tu vari ļaut sev domāt par pretējo – izplešanos? Kad tev viss izdevās lieliski? Kad tevī bija lidojuma sajūta? Un vai tu vari ļaut sev būt pilnībā šajā izplešanās sajūtā un domāt par sasprindzinājumu? Iepludināt izplešanās sajūtu sasprindzinājumā? Lai tev brīnišķīgi piedzīvojumi ar šo jauno pieeju atbrīvošanās tehnikai!
200. Dziedinošā Mīlestība. Vai tu esi piedzīvojis, ka Mīlestība tiešām dziedina? Mums filozofiski šķiet, ka tas tā ir, bet bieži vien dzīvē mēs nespējam mīlēt to daļu sevī, kas mums sagādā sāpes un ciešanas. Spēja mīlēt sāpošo vai izaicinošo daļu sevī ir pieņemšana ļoti dziļā dimensijā. Un var radīt risinājumu! Dodamies pamēģināt?
201. Citu cilvēku gaidas attiecībā uz mani. Ja mēs spējam pieņemt visu tā, kā tas ir, mēs spējam mierīgi reaģēt uz jebkuru situāciju. Ja mēs sākam ar to cīnīties, mēs uzvelkamies un padarām situāciju tikai saspringtāku. Kādas situācijas tu veido savā dzīvē no citu cilvēku gaidām? Kā tu jūties pēc tam? Kas paliek galarezultātā? Palaižot to visu vaļā, mēs iegūstam brīvību!
202. Vēlos naudu pret man ir nauda. Ja es kaut ko vēlos, tad neapzināti es vēlmju objektu atstumju no sevis nost. Vai tu vari uzaicināt sajūtu, ka tu vēlies naudu kādā savas dzīves jomā? Vai tu vari atvērties iespējamībai, ka, nomainot vēlmi pēc naudas pret sajūtu “man ir nauda”, tu pievelc naudu pie sevis klāt.
203. Man nepatīk domāt par to, ka kaut kādā jomā man var nebūt taisnība. It sevišķi, ja tas ir saistīts ar jomu, kurā ir ieguldīts daudz un dikti, kurā iegūtas savas, unikālas atklāsmes un atziņas. Mēs bieži vien vēlamies paslēpties no šīs sajūtas, izliekoties ka “ar mani viss ir kārtībā”. Palaižot to vaļā, mēs iegūstam brīvību un atļaujam sev doties tālāk vēl brīvāk.
204. Pateicība par sevi. Mēs lieliski protam būt pateicīgi par kaut ko ārējā pasaulē. Bet ja nu mēs spējam paskatīties uz sevi, savu ķermeni un prātu kā dāvanu, izmaina to, kā šī dāvana darbojas.
205. Ārējie un iekšējie izaicinājumi. Vai tu vari ļaut sev būt tam, kas tu esi? Ja Tu to spēj izdarīt, neskatoties uz to, kas notiek vai nenotiek tevī un pasaulē, Tu vari atrast vairāk miera, relaksācijas, laimes, apmierinātības. Vai tu vari ļaut sev pamanīt, ka ikviens izaicinājums stāsta par mūsu pieņemtajām ierobežotajām iespējām, limitiem. Ja nu mēs ļaujam sev tos palaist vaļā un ļaujam izpausties iekšējam Mieram.
206. Brīvība no trauksmes, baiļu un raižu stāstiem. Ja tu paskaties uz savu dzīvi, vai tu vari pamanīt, ka tavs prāts tev stāsta kādu stāstu par bailēm, par to, ka dzīvē no daudz kā ir jābaidās? Vai tu vari ļaut šiem stāstiem vienkārši būt? Vai tu vari ļaut sev palaist vaļā vēlmi kaut kā tikt galā ar šiem stāstiem? Vai tu vari ļaut sev palaist vaļā šo stāstu un atvērties iekšējam viedumam? Un vai tu vari ļaut sev izjust iekšējo stabilitāti un ļaut tai būt par tavu ikdienas stāvokli?
207. Skaistums un harmonija, ko tu redzi sev apkārt ir tava skaistuma un harmonijas atspoguļojums.
208. Atlaist vaļā to, ka mēs zinām, kas labi vai slikti tiem, kuri mums ir mīļi un svarīgi. Un ļaut saviem mīļajiem būt. Vai tu vari ļaut sev uzaicināt visas diskomfortablās sajūtas, kas tevī rodas, domājot par kāda sev svarīga cilvēka iestrēgumu? Vai tu vari palaist vaļā vēlmi sakārtot šo iestrēgumu? Un gala rezultātā iegūt lielāku mieru sev un saviem mīļajiem!
209. Liekais svars 2. Bailes no spoguļa. Kādas ir tavas attiecības ar spoguli? Vai tu izvairies no spoguļa? Cik daudz laika tu pavadi pie spoguļa sevi kritizējot? Vai tu zināji, ka stresojot pieaug svars? Paaugstinās kortizola līmenis un tas aiztur ūdeni ķermenī. Kam tu ļauj noteikt to, kā tu jūties? Spogulim? Vai arī tu pati izvēlies justies lieliski?
210. Liekais svars 3. Es atlieku dzīvot līdz es būšu sasniegusi savu ideālo svaru. Mēs palaižam garām tik daudz no dzīves burvības, atliekot dzīvot. Pieņemšana vēl dziļākā līmenī un izpratnē ir krietns solis dzīves baudīšanas virzienā. Un tad tu vari ļaut šim mirklim, kurš ir ideāls, veidot tavu ķermeni. Ja tu nemācēsi baudīt dzīvi tagad, kad tev ir liekais svars, tu nemācēsi dzīvot ar baudu un prieku, kad svars būs, tavuprāt, ideāls. Ejam procesā, lai to palaistu vaļā!
