Inese:
"Dzīvē viss rit savu gaitu. Notikumi seko notikumiem. Viss ir iepriekš paveiktā sekas. Tādēļ mans ceļš ir meklējumu un vērojumu ceļš. Katru dienu dzīve mums parāda iespējas, un mēs tās izmantojam vai arī, nepamanījuši, paejam garām. Tik daudz visapkārt krāsu, notikumu, virpuļu. Mēs esam daudzdimensionālas būtnes. Vienlaicīgi “uzturamies” un kontaktējam gan fiziskā pasaulē, šeit, izmantojot ķermeniskās sajūtas, gan neredzamajās pasaulēs ar atbilstošajiem smalkās struktūras ķermeņiem.
Katrs savu Dvēseles ceļu sāk iet savā veidā. Kāds savu uzdevumu un sūtību apzinās jau ļoti agrā vecumā, bet lielajam vairumam apziņa un pagrieziens atnāk dzīves laikā. Un ļoti bieži tās ir slimības, pārdzīvojumi, zaudējumi, kas liek uzdot eksistenciālos jautājumus. Kāpēc mēs esam šeit, kas man ir jāpaveic, kādēļ ir ciešanas un sāpes?
Man šie jautājumi sāka rasties līdz ar bērnu ienākšanu manā dzīvē, varbūt ap 2000-šo gadu. Tad mūs visus biedēja ar jaunajiem cipariem, ar to, ka tagad viss būs citādāk, ka bērni, kas nāks, būs ar pavisam citiem parametriem. Tad man likās, ka tās ir tukšas pļāpas. Kā gan var piedzimt pavisam citādāki bērni, kā vispār kaut kas var mainīties? Bet, lūk, ir pagājuši tikai 20 gadi. Pa šo laiku ir izaugusi jauna paaudze, radītas jaunas tehnoloģijas, vecā sistēma buksē, līdz vienā mirklī ir “norauts stopkrāns”. Un mēs esam apstājušies. Ikvienam ir iespēja un nepieciešamība ielūkoties sevī. Izgriest sevi uz kreiso pusi, lai paskatītos kuras vīles izirušas, kuras jālabo, bet varbūt vecā uniforma vispār vairs nav derīga. Un šobrīd man liekas, ka vissvarīgākais ir prasme saglabāt iekšējo mieru, neklausīties tukšās ruporu runās, būt stabilai un turpināt izziņas ceļu, kura pamatā ir saruna ar Dvēseli, Augstāko Es un paļaušanās Augstākajiem spēkiem, Dievu, kopējo Apziņas lauku, Avotu… to var nosaukt jebkurā vārdā, katrai mācībai savs. Bet ideja ir par kopējo, vienoto veselumu.
Lai šādu harmonisku stāvokli šobrīd piedzīvotu un spētu uzturēt, es esmu nogājusi izziņas ceļu 20 gadu garumā, sakrājusi veselu mapi ar dažādu skolu diplomiem un sertifikātiem, klausījusies, mācījusies, kārtojusi eksāmenus, aizstāvējusi diplomdarbus un praktizējusi. Vecās zināšanas atmetusi, jaunas likusi vietā, esmu mainījusi pārliecības un sludinājusi tikai vienu patiesību- savējo, pārliecinājusi un kritizējusi. Un tagad es redzu, ka viss šis ceļš ir bijis brīnišķīga sagatavošanās tam, kas šobrīd pasaulē notiek. Esmu priecīga, ka man ir bijis šis ceļš, jo bez pieredzes, ko guvu iekšējo transformāciju ceļā, man būtu pavisam cita realitāte. Es redzu savu izaugsmi, stabilitāti un esamību. Man ir pārliecība un ticība. Un es zinu, ka viss, kas notiek, ir likumsakarīgi, skaidri un secīgi.
Man šobrīd ir trīs galvenās tēmas, kuras izzinu un praktizēju:
Mēs visi esam atnākuši šeit piedzīvot un radīt brīnumu. Katrs savu, jo katrs esam unikāls. Un brīnums ir tepat. Tavā sirdī.