Sarmītes Makarovas dzejoļi var būt kā svaiga gaisa malks, laikā kad viss kļūst mazliet nospiedoši, un tie var kalpot kā afirmācijas tavā dienas gājumā, lai atgrieztos sirds centrā ar drošu sajūtu, ka esi pasargāts un mīlēts, un neesi atstāts šajā pasaulē viens. Veldzē savu dvēseli tajos!
***
Tu nebaidies
Tu paļaujies
Mēs Tevi vienmēr sargājam
Ar spārnu galiem noglāstām
Tu nebaidies
Tu uzticies
Mēs Tevi ļoti lolojam
Ar savu elpu sasildām
Tu nebaidies
Tu atveries
Ik Zemes mirklim vienīgam
Ko Tavā Mūža Grāmatā
Mēs uzcītīgi ierakstam
***
Tava maigā Dvēselīte
Brīžiem nesaprot un brīnās
Kādēļ šeit uz uz Zemes cīnās..
Vai tiem nemiers sirdīs dīdās?
Tava maigā Dvēselīte
Glāstus sūta, sirdis ver
Brīnumiem tik ļoti cer
Ak, Tu, maigā Dvēselīte
Dari, dari
Ko vien vari
Kamēr vien uz Zemes šīs
Mīlestībā sirds Tev trīs
***
Tālus ceļus izstaigāju
Roku rokā klusi gāju
Es ar savu Dvēselīti
Varbūt pat mazliet par spīti
Cēlos es, kad teica - krīti!
Jo ar sirdi redzi daudz
Pat, ja šķiet, ka tikai audz
***
Nesatraucies
Gaismu sauc
Nevar Tev tās būt par daudz
Nebēdājies
Viņa nāk
Tevi mierā ieaijāt
Atbrīvojies
Lūdzu ļauj
Lai tā Tevi maigi skauj
Atpūties
Un atceries
Gaismai vienmēr pieskarties
