Meteņi, dažkārt saukti arī par Meteņdienu, ir vieni no latviešu gadskārtu svētkiem, kas tradicionāli tiek svinēti 6. februārī. Meteņi ir nosacīts viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām jeb ziemas un pavasara saulgriežiem, kas iezīmē ziemas beigu tuvošanos un pavasara tuvošanos, līdz ar to Meteņus var dēvēt arī par pavasara gaidīšanas svētkiem. Meteņu svinēšanā ir saglabājušās senas vecā gada aizvadīšanas tradīcijas, jo senās indoeiropiešu tautas, tostarp senlatvieši, gadu miju svinēja mūsdienu februāra vidū, tāpēc Meteņus varētu dēvēt arī par senlatviešu Vecgada vakaru
Nereti Meteņus svin arī 7 nedēļas pirms Lieldienām, uzreiz pēc Meteņiem aizsākot katoļu lielo gavēni, kas ilgst līdz pat Lieldienām. Ja Meteņi tiek svinēti saskaņā ar Baznīcas nostādnēm, tad tie ik gadu iekrīt kādā februāra vai marta sākuma datumā. Vienu vārdu sakot, tie, kas Meteņus svin saskaņā ar senlatviešu Saules gada kalendāru, Meteņus svin 6. februārī, bet tie, kas svin svētku saskaņā ar kristiešu svētku kalendāru, Meteņus svin 7 nedēļas pirms Lieldienām. Saskaņā ar kristiešu tradīcijām, Meteņu vakars ir sestdienā, Meteņi ir svētdienā, bet Pelnu diena ir trešdienā.
Meteņi, atkarībā no kultūrvēsturiskā novada, tiek saukti dažādos vārdos — par Meteņiem, Vastlāviem, Lastvāgiem, Miesmešiem, Miezmežu dienu, Aizgavēni, Buduļu vakaru, Pīrāgu dienu, kā arī citādi. Jāmin arī fakts, ka senāk senlatviešu vārds “meti” apzīmēja “laika griežus”, tāpēc arī Meteņi, kas ir viens no laika griežu punktiem, ir nosaukti tieši tādā vārdā. Meteņos noslēdzās ziemas darbi un sākās pavasara darbi.
Meteņos iezvana pavasara atnākšanu, lai arī mēs to nejūtam vēl dabā. Tie, kas svin Meteņus, to jūt arī sirdī. Kādreiz Meteņos ne tikai ēda un dzēra līdz mielēm, arī gāja ķekatās un budēļos. Kā atdzīvināt sen aizmirstas senču tradīcijas un vai tās varētu aizstāt no citām zemēm nākušās
Meteņos atnāk Metenis. Bez tā nebūtu svētku. Tas ir noteikts saules stāvoklis. Un ar savu atnākšanu pasludina, ka sākas pavasaris un no šā brīža viss sāk dīgt, enerģija sāk mosties. Šī enerģija caurstrāvo visu pasauli. Lai tas notiktu, ir jānostiprina ar rituālām darbībām: ar braukšanu ciemos – jo tālāk, jo labāk, ar sniega bumbu velšanu, ar puišu raustīšanu aiz matiem, meiteņu vārtīšanu sniegā, bērnu mešanu pār sētu, spēkošanos un lielīšanos.
Avots. No interneta
