Bailes ir paralizējošas un cilvēki ir atraduši risinājumu - drosme. Tie māca viens otram, ka bailes var uzveikt. Bet tas viss ir muļķības.
Cilvēkam instinktos ir cīņas vai bēgšanas reakcija. Tiklīdz kaut kas traucē, tiek izvēlēts viens no tiem. Tāpēc drosme ir tik populāra - tā balstās uz šo instinktu.
Bet ir kāda problēma ar cīņu. Ikreiz, kad tā notiek, abas puses zaudē, plaisa starp pusēm palielinās. Tu pats esi šīs abas puses, līdz ar to zaudē Tu. Un bailes pavisam uzveikt nekad neuzdosies.
Bailes ir daļa tevis, ļoti vērtīga un svarīga. Kamēr vien tu ar tām cīnīsies, tu pieņem un atzīsti tās par draudu, līdz ar to, tu dod tām spēku.
Bailes ir tikai reakcija. Prāta, emociju un ķermeņa. Un reakcijai viss spēks pazūd brīdī, kad nonāc pie tās saknes. Tad tā kļūst par izvēli.
Baidies, bet rīkojies. Ja tev aizsitas elpa, paātrinās sirdspuksti, mati uz rokām saceļās stāvus, burvīgi - ļauj tam notikt. Necīnies! Ja patiesi atslābināsies, pat varēsi izbaudīt šo sajūtu. Un, ja atpazīsti bailēs sevi, tās nespēj tev traucēt darīt to, kas tev jādara. Jo vairāk turpināsi savu darāmo, jo vairāk jutīsi, ka bailes pašas pāriet.
Bailes cenšas tevi savā veidā pasargāt no situācijas, kas vēl nav notikusi.
Tiklīdz tu esi to sācis darīt, bailēm vairs nav vajadzības būt.
Tu nekad netiksi vaļā no baiļu ietekmes, kamēr vien turpināsi ar tām cīnīties.
Andris Ciekurs, “Gaismas tīmeklis” aizsācējs
