Dzintars ir viens no vērtīgākajiem minerāliem, kurš atrodams dažādās pasaules malās, tomēr pats senākais dzintara ceļš ved uz Baltijas jūru. Tas kalpo ne tikai kā skaista rotaslieta, bet arī kā efektīvs līdzeklis skaistumkopšanā un veselībā.
Tā sauktais saules akmens dzintars, kas no priežu sveķiem veidojies pirms 35–140 miljoniem gadu, ar savu saulaino krāsu gammu un dziednieciskajām īpašībām jau sirmā senatnē iekarojis cilvēku sirdis. Atšķirībā no daudziem dārgakmeņiem dzintaram, kas atzīts par vienu no vērtīgākajiem pasaules minerāliem, piemīt silts starojums.
Jau kopš seniem laikiem mūsu senči zināja par dzintara labvēlīgo iedarbību. Daudzas vecmāmiņas mazulim ap kaklu aplika dzintara krellītes, lai vieglāk šķeltos zobiņi, meitai izejot pie vīra, māte dāvināja dzintara krelles, lai vieglāk ieņemt bērniņu un dzemdības nebūtu smagas, bet mīļotais savai draudzenei – lai būtu mūžam skaista.
Dzintaru atzīst par efektīvu dabas veidotu biostimulatoru, kas uzlādē ar enerģiju, stimulē matu augšanu, padara jaunavīgāku ādu, nomierina nervu sistēmu, novērš galvassāpes. Dzintars nostiprina asinsvadus, stimulē limfas, muguras smadzeņu un starpšūnu šķidrumu kustību. To ieteicams lietot cilvēkiem, kas cieš no zema asinsspiediena, glaukomas, kataraktas un tīklenes distrofijas. Pastāv uzskats, ka dzintars spēj dzēst dažāda veida patoloģiskus elektromagnētiskos laukus, kas ir slimību rašanās iemesls.
Ir divas pamatvielas, kuru dēļ dzintars ir tik vērtīgs – dzintara eļļa un dzintarskābe. Dzintara eļļa ir īpaši iedarbīgs antiseptiķis, tā novērš kairinājumus, iekaisumus.
Dzintarskābi dēvē arī par šūnu degvielu, jo tā uzlabo šūnas apgādi ar skābekli, paātrina šūnu elpošanas procesus, aktivizē šūnu vielmaiņu, attīrīšanu. Dzintarskābe sekmīgi veicina dzīšanas un ādas šūnu atjaunošanās procesus. Ar tās preparātiem tiek sekmīgi kopti plaši apdegumi, ārstētas ekzēmas, psoriāze un izgulējumi.