Jaunā pasaule un tās paradigmas


Pasaule mainās.

Pasaule šķeļas.

Tev ir izvēle.

Tev ir atbildība.

Šis laiks mums liek mācīties par to kā kas te strādā. Viss tiek veidots tā, lai cilvēks arvien vairāk atvērtu acis un ieraudzītu. 

Galvenokārt- vismaz pats sevi. Vismaz ģimenes konceptā. 

Vēl labāk - sabiedrības konceptā. 

Vēl lieliskāk – es kā daļa no civilizācijas uz Zemes.

Esmu runājusi ar daudziem cilvēkiem, kuri apgalvo, ka tikai tagad ir attapušies, sapratuši vai uzzinājuši, ka ir Dvēsele. Vai vismaz vēl dzīvo ar domu “Man ir Dvēsele”. Arī labi. Protams, ka tas liek uzdot jautājumu – kas Tu esi? Kas tas ir, kam ir tā Dvēsele? Ar laiku pasaule atver šos jautājumus - kad esam tam gatavi. Un tā mēs ejam.

Bet man ir svarīgs nākamais posms.

Šajā gadā visa gada garumā esmu saņēmusi atbildību no avota – atgādini viņiem. Atgādini, ka attapties par Dvēseli ir tikai sākums. Bez tā vispār nekādīgi – bet tas nenozīmē, ka var tagad apstāties un baudīt dzīvi. Jā, protams, ka dzīve jābauda, tomēr katram, kas šajā laikā darbojas mīlestības vārdā nevis ego vārdā, ir jāatceras, ka tā ir arī liela atbildība. 

Vai esi redzējusi pēdējā laikā kādu filmu, kurā ir attēlota nākotne? Kaut vai pēdējo 15 gadu laikā... Tik daudz kino kā šobrīd nekad uz pasaules nav bijis - katrai gaumei. Un kāda ir tā biežākā bilde, kādu mums rāda - kā būs pēc 10 gadiem, pēc 50, pēc 100... ?

Atklāšu noslēpumu - es neesmu redzējusi pilnīgi nevienu filmu vai seriālu masām, kurā būtu laimīgi cilvēki, dzīvodami saskaņā ar dabu, viens ar otru, un sadarbotos, lai radītu veselīgu vidi gan zvēriem, gan bērniem, gan pašiem. Ja tādu esi redzējusi, lūdzu uzraksti man nosaukumu (pavisam nopietni- lūdzu atsūti!).

Ne viena vien civilizācija pirms mums ir aizgājusi bojā. Un tomēr, es zinu, ka mums ir cerība, ne tikai izdzīvot, bet pat radīt paradīzi Zemes virsū. Tieši tāpēc smalkā pasaule strādā vaiga sviedros, lai mīlestībā atmodinātu Dvēseles ieraudzīt visu KĀ IR. Un labi nav. Ja dzīve šķiet rožaina - tad neesi sajūtībā ar vienotību. Slikti arī nav. Ir vienkārši tā kā ir. 

Un te es atgriežos pie atbildības. Mans pienākums ir atgādināt – katra Dvēsele, kas ir atmodusies ir iestājusies svēto kareivju rindās. Mums ir jāstrādā. Mums ir jādara. Tas ir viltīgs ego apmāns – dzīvot savā burbulī un izlikties, ka viss ir labi. 

Mīlestība ir darbības vārds. Un jēdzīgākais, ko mīlestība caur mums dara – rada mīlestību apkārt. Rāda jēgu, harmoniju un pauž patiesību. Pati esība tiek izplatīta, kad mēs nosaucam karali par pliku. Sirds spēks ne mirkli nešaubās, ka tieši atbildīgi, caur mīlestību, atklājot patiesību un pielietojot darīšanas metodi mēs varam izbēgt tos zemapziņā saliktos failus, ko esam redzējuši filmās. Mēs varam izvēlēties citādāk. Brīvās gribas planētā ir tā – kurš vairāk gribēs, tā būs. 

Mīļā Dvēsele – vienīgais, visskaistākais, ko Tu vari darīt šajā laikā – stiprināt dievišķo enerģiju sevī. Ielaist Dvēseli līdz papēžiem.

Un ar to es domāju nudien – katrā orgānā, katrā šūnā, īpaši akcentējot tos, kurus aizmirstam, par kuriem kaunamies, vai labprātāk nogrieztu no sevis nost. Lai to izdarītu – ir gan jāstrādā mentālā plānā – zemapziņas atprogrammēšana, meditācijas, vizualizācijas, utml, - gan ar ķermeni – veselīgs uzturs, vingrošana, svaigs gaiss, masāžas, elpošanas, - gan ar Dvēseli - iestrēgušo daļiņu atgūšana, ēnu darbs, dažādas prakses, kas ļauj piepildīt ķermeni un dzīvot savu misiju labklājībā (tā, ka labi klājās). 

Tāpēc es eju savu ceļu... mans ceļš ir iedvesmot mīlestības vadītu brīvību. Es to daru, kā nu katrā brīdī varu un spēju. Un dalos ar savām zināšanām, kamēr nemitīgi turpinu strādāt arī pati ar sevi. Katru dienu. Un mācos uzņemties atbildību. Par to, ka es esmu, par to, ka man ir ko dot un ir atbildība ar to dalīties. Es zinu savu misiju, es zinu, kas es esmu un turpinu ņemt nost visus tos slāņus, kas neļauj iemirdzēties jo spožāk. Un tā solīti pa solītim, dienu no dienas veicu izvēli. 

Brīvās gribas planēta aicina uzņemties atbildību par to, ka esi Dvēsele – šeit uz Zemes vienā no lielākajām garīgās krīzes epizodēm, kāda piedzīvota. 

Mūsu nav daudz, bet mēs esam pietiekami.

Redzam. Mīlam. Daram. Radam. 

 

Anita Mitriķe,

Para Feja

______________________________________________________________________

JAUNĀS PARADIGMAS INICIĒŠANA SEVĪ | kursa sākums 9.janvārī | LASĪT VAIRĀK

BEZMAKSAS IEPAZĪŠANĀS NODARBĪBA | 19.decembris, plkst. 19.30 | PIEVIENOTIES

 


Dalīties sociālajos tīklos: