Mēs jau embrija stāvoklī iemācamies, ka pasaule ir cīņas arēna, ka smagi jāstrādā, lai gūtu panākumus, ka apkārt draud briesmas, ka dzīve ir sūra. Bet, ja nu mēs spējam sev iemācīt to visu redzēt un piedzīvot citādi un ļaujam sev lejupielādēt sevī citas programmas. Jo mēs esam tas, kas ir mūsu programmas.
Ir taču vērts pamēģināt, vai ne, ģeniālais!
Vai Tava diena sākas ar priecīgu pamošanos, jo Tu sagaidi, ka pasaule ir Tev sagatavojusi vairākus lieliskus brīnumus? Diena Tev paiet, šos brīnumus izbaudot tā, ka vakarā pirms aizmigšanas Tu ar pateicību uzlūko to brīnumaino Spēku, kas Tev visu to ir noorganizējis? Ja tas tā nav, tad Tu iznieko savu laiku!
Mēs visi meklējam šādu stāvokli, ko varētu nosaukt par laimīga cilvēka dzīvi. Kas Tev ir vajadzīgs, lai Tu būtu laimīgs?
Vispierastāk ir domāt, ka man kaut ko vajag dabūt, lai kļūtu laimīgs. Ja notiks ............., tad es būšu laimīgs. Bet lielāko daļu no tā, ko Tu vari iegūt, Tev var atņemt. Un tas Tevi varētu padarīt nelaimīgu, vai ne?
Taču, lai Tu būtu laimīgs, Tev nekas nav jāiegūst, nekas nav jāsasniedz, nekas nav jādara. Laime, laimīgums ir dabisks ikviena stāvoklis.
