Ja neredzat E-mail savā paskatītē, pārbaudiet mēstules(spam) sadaļu !

PEMA GRAUTA. Pateicība ir mana ložu necaurlaidīgā veste


Pema Grouta  (Pam Grout  pamgrout.com )
“Es pamostos ziņkārē un katru dienu es tieku ar kaut ko pārsteigts. Es mēģinu atpazīt šo pārsteigumu katru dienu un saku, “Tā ir jauna dāvana, kuru es šodien saņemu un par kuru man nebija ne jausmas vakar.” – Michael J.Fox

Es biju saviļņota, kad uzzināju, ka Maiks Birbiglija (Mike Birbiglia) raksta pateicības dienasgrāmatu. Komiķis, kura pēdējā filma “Nedomā divreiz” (Don’t Think Twice) virmo Oskara dūkoņā, saka, ka vienkāršu lietu ievērošana, piemēram, savas gulošās meitiņas vērošana, patur trako sudrabmuguraino gorillu viņa galvā klusu. Tas ļauj viņam palikt pie saprāta. 

Pateicība ir kā stiklu tīrāmais līdzeklis filmā “Manas lielās, treknās grieķu kāzas” (My Big Fat Greek Wedding) – līdzeklis pret visu un visiem. 

Pēdējā laikā es lietoju pateicību, lai pārrakstītu tos stāstus, kuri vairs man nekalpo. Tā vietā, lai stigtu tajā, ko sudrabmugurainais gorilla man saka, es pārkadrēju savu stāstu, izmantojot pateicību. 

Piemēram, es esmu pateicīga, ka es esmu guļošā superzvaigzne. Es varu lietot šo afirmāciju, kad es esmu nomocīta ar bezmiegu. Tā vietā, lai čīkstētu un vaidētu par faktu, ka es nespēju gulēt un raizētos par visām tām “sliktajām lietām”, kuras kā domājamas notiek, kad jūs nesaņemat adekvātu atpūtu, es sēju pateicības sēklas. Tam, kas nāks. Tam, kas ir iespējams. 

Tāpēc, ka es atceros, ka, lai kas arī notiek tagad, tā ir tikai viena pārklāšanās kvantu laukā. Mēs varam salauzt šo vilni ar mūsu uzmanību un vērību, pārvērst to pūžņojošā problēmā, vai mēs varam atcerēties, ka te ir gaziljons citu iespēju. Iespējas, kuras mēs varam piesaukt ar pateicības sēklām. 

Mēs neignorējam problēmas (man patīk tās saukt par incidentiem ar kļūdainu identitāti). Mēs vienkārši zinām, ka tā ir tikai viens stāsts no bezgalīga skaita stāstu.

Šeit ir viens ļoti labs e-pasts, nesen iekritis manā pastkastē: 
“Es ar saviem draugiem plānojām ceļojumu uz Vašingtonu, lai nonāktu Baltajā namā un uz Afrikāņu amerikāņu vēstures un kultūras nacionālā muzeja lielo atklāšanu septembrī. Mēs plānojām to jūlijā un skaitījām dienas līdz tam. Septembra sākumā mēs saņēmām e-pastu, ka mūsu Baltā nama tūre tikusi atteikta! Pēc tam burtiski 5 minūtes vēlāk atnāca vēl viens e-pasts, sakot, ka tā kā ļoti liels daudzums cilvēku dosies uz muzeju, viņi izdos laika limita caurlaides, lai iekļūtu muzejā. Mēs mēģinājām internetā tikt pie šīm caurlaidēm, bet tas nenotika un mēs tikām izsvītroti. 
Mēs negribējām atcelt ceļojumu, jo mēs bijām tik sajūsmināti par to, nemaz nerunājot par prezidentu, un bijušo prezidentu un Ofru un ikvienu, kuri būtu bijuši klāt atklāšanas ceremonijā un mēs gribējām būt daļa no vēstures un tā nu mēs neatlaidāmies. Es tikai zināju, ka kaut kā es tikšu redzēt muzeju, kamēr mēs būsim tur. Mums bija viena sestdiena, lai tiktu tur iekšā! 
Pēc muzeja atklāšanas ceremonijas, mēs jautājām ap 100 cilvēkiem, vai viņiem nav kādas liekas biļetes, bet mums neveicās. Mēs izlēmām doties atpakaļ uz viesnīcu un izstrādāt plānu kā mēs tur varētu ielavīties (nopietni!).
Tajā pašā laikā, es tikai turpināju būt pateicīga par braucienu uz Vašingtonu un par ceremonijas apmeklējumu. Nevienu brīdi es nežēlojos par to, ka mēs nedabūjām caurlaides, jo es vienkārši zināju, ka Visums mani nepievils!!!
Mēs nonācām savā istabiņā un atradām ziņu Facebook no cilvēka ar papildus biļetēm. Un pāri visam, viņam bija tieši 4 biļetes, jo viņa draugi bija mainījuši plānus. Vai jūs tam spējat noticēt?!!? Tieši tik, cik mums bija vajadzīgs!!! Tur bija vairāk kā 300 tūkstoši cilvēku, kuri mēģināja tikt iekšā muzejā tajā dienā! Un mēs tur tikām! Mēs bijām daļa no vēstures tikai tāpēc, ka es zināju, ja Visums mani šajā nepievils! 
Jebkurā gadījumā, ja vien esat Vašingtonā, noteikti ieplānojiet šo muzeju. Tas ir pats iespaidīgākais muzejs, kādā vien es jebkad esmu bijusi. Tas bija elpu aizraujoši!!! Tie ir 7 stāsti, sākot no verdzības līdz Obamam kā prezidentam. Pēc jūsu grāmatu izlasīšanas un manu priekšteču ieraudzīšanas šajā muzejā, es zinu, ka mani priekštečiem nebija laika žēloties vai justies bēdīgiem, jo viņi vienkārši ticēja mīlestībai (un redzēja mīlestību pārējos) un ka viss mainīsies…. Un tā notika! Ja viņi nebūtu bijuši pateicīgi par to, ko viņi darīja un kas viņiem bija, viņiem nekad nebūtu ticis dots vairāk” 
Liels paldies Tev, Chastity!”

No angļu valodas tulkoja Inguna Dadeika 
Oriģināls: https://pamgrout.com/2016/09/29/gratitu ... roof-vest/



Banner
Banner