Esi kopā ar Evu “Ceļojumā pie sevis”

“Ceļojumā pie sevis”

Tas būs trīsdesmit dienu garš ceļojums kopā ar mani, 

Evu Voldiņu, “Dzīves elpas” veidotāju un idejas autori.

Trīsdesmit dienas līdz laikam, līdz sevis apzināšanai, trīsdesmit dienas līdz dienai kad, nācu pasaulē.

Vai varbūt 30 dienas līdz manai un Tavai jaunajai dzīvei?

Kāpēc gan ne!

Kāpēc es to daru?

Tāpēc, ka man vienkārši patīk.

Tāpēc, ka mācos savu apzināto dzīvi. Un ir svarīgi izdzīvot katru mirkli un novērtēt visu, kas ar Tevi notiek šeit un tagad.

Tāpēc, ka vienkārši mācos sevi mīlēt.

Un arī tāpēc, ka varbūt manas domas, manis piedzīvotais noderēs Tev. Palīdzēs Tev būt laimīgam, priecīgam un pateicīgam šajā mirklī.

 

Esi kopā ar mani “Ceļojumā pie sevis”

Tas būs loti interesantas un notikumiem bagāts ceļojums.

Bet šoreiz es vairāk vadīšo pēc savām sajūtām, tāpēc mani stāsti var būt dažādas formās un dažados laikos

Varbūt tas būs agri no rīta, varbūt pa dienas vidu, bet varbūt pavisam vēlu vakarā.

Kad man būs ko teikt.

Nu ko, dodamies ceļojumā!

____________________________________

 

Diena. Pirmdiena, 9.jūlijs

Paldies Jums visiem par šo brīnišķīgo dienu.

Paldies par laba vēlējumiem un par kopā būšanu. Paldies visiem, kas bija ar mani visu šo ceļojuma laiku.  Priecāšos, ja mani mazie vēstījumi, lika kādam paskatīties un ieskatīties sevī. ieraudzīt sevi – unikālo, vienreizīgo, brīnišķīgo. Šis ceļojums bija ļoti skaits un īpašs manā dzīvē ar cilvēkiem, notikumiem, pārbaudījumiem un atklāsmēm.

Esmu piepildīta ar skaitu enerģiju, pateicīga un laimīga. Šis ceļojums bija tuvāk sev un savai ticībai, tas bija par uzticēšanos un ļaušanos Visumam. Jo reizēm piedzīvoju notikumus, ko cilvēks nevar ne

paredzēt, ne ieplānot. Šis ceļojums stiprināja manu pārliecību, ka viss ir manī. Viss sākas no manis, lai kas tas būtu, tas ir manī. Ja arī kas nepatika vai nesanāca, tas man parādīja, kur vēl man šis tas paveicams. Un tas ir skaiti, ka Tu redzi un pieņem sevi tādu kāds esi ar visām kļūdām. Ka Tu redzi, cik tomēr daudz ir padarīts.

Ne tikai šis ceļojums, bet viss šis iepriekšējais gads, bija mans transformāciju gads.

Tik daudz skaista piedzīvots un izdzīvots, iemīlēts un saprast! Skaisti!

Esmu bezgala pateicīga un laimīga, par ikvienu Jūsu otas triepienu uz manas gleznas, ko sauc par “Dzīvi”

 

 

30.diena. Svētdiena, 8.jūlijs

Es šodien baudīju visu, ko Visums man paredzējis. Šodien bija pārpilnības diena. Un man šķiet, ka tur augšā jau viss bija izdomāts, tikai es te, pa leju vēl kaut ko grozīju. Tas bija tik acīm redzami, ka reizēm pat nodrebēju. Manā plāniņā bija doties uz Salacgrīvu, lai ceptu savu Zemeņu torti. No rīta pamostoties sapratu, ka kaut kas mani attur braukt no rīta, bet kas vēl nesapratu. Nolēmu jauki pavadīt laiku ar mammīti Vērmanītī, jo viņa man Dziesmu svētku dalībniece. Vēlāk braukt uz Salacgrīvu.  Baudot ļoti garšīgu kafiju, meita man saka: “ Man jau no rīta bija sajūta, ka Tu nekur nebrauksi” Protams es teicu, ka varu braukt vēlāk un lūdzu, lai paskatās internetā, kad nākošais autobuss. Un tajā mirklī zvana telefons.

Tur mana mīļā Dace saka: ”Vai es gribot šovakar uz “Dziesmu svētku “ noslēguma koncertu. “ Protams es staipos, jo man taču ir plāniņš un tomēr palieku pie sava. Meita visu to dzirdot, saka: ”Vai Tu neredzi, kādas  dāvanas Tev visums dod. Nu tā jau kā pilnīgi rokas.” Tā kādu bridi viņa mani …., Rezultātā es piedzīvoju skaistāko un emocijām bagātāko  vakaru un nakti  pirms dzimšanas dienas.

Esmu bezgala pateicīga, laimīga un piepildīta!

Paldies, Dacīt, par to ka Tu esi!

P.s Un izrādās arī torte būs 🙂

 

 

29.diena. Sestdiena, 7.jūlijs

Šodien bija dienu diena. Vispirms jau dzimšanas diena man ļoti tuvam un mīļam cilvēkam, kurš man ļoti daudz ko dzīvē ir iemācījis un ar kuru pabūt kopā, kaut mirkli, jau ir neaizmirstams notikums. Mūsu mīļajai Rasmas tantei šodien 92. Tas ir stāsts par ļoti skaistu un piepildītu dzīvi.

Šodiena bija piepildīta ar zīmēm, ar fantastiskiem cilvēkiem un brīnišķīgām sarunām.

Paldies Andrim  Ciekuram par tikšanos, kas noteikti paliks manās domās un sajūtās vēl ilgi. Mēs nepamanījām kā aizskrēja trīs stundas. Tas bija viegli, tas bija vērtīgi un tas bija paliekoši. Un protams mājupceļš atkal jau caur Vērmenīti. Šodien ļāvos sarunām ar mūsu amata meistariem . Tas bija tik interesanti, kā katrs no viņiem stāsta par saviem darbiņiem un kāda mīlestības enerģija no viņiem plūst  Acis deg un sirds kvēlo. Tas ir tik skaisti, Kā jau teicu iepriekš, atrodoties šeit Tevi pārņem laimes un pateicīgas sajūta. Bija prieks padalīties par to, kur ceļos manis sapirktās dāvaniņas un cik ļoti esmu pateicīga par šīm īsajām, bet ļoti īstajām sarunām.

Dienas izskaņā sastapu eņģeli cilvēka izskatā. Šī tikšanās vēl reiz apliecināja, ka brīnumi notiek un notiek visneiedomājamākajā veidā un vieta. Ir vienkārši jātic, jāuzticas un jābūt atvērtam. Es to satiku vienkārši ejot ārā no veikala, viņa pienāca man klāt un pavaicāja vai drīkst par mani aizlūgt,( jauna skaita meitene ar loti dziļām zilām acīm ), Protams es viņai uzticējos. Viņa turpat aizlūdz par mani un pateicībā par iespēju devās tālāk. Es paliku stāvam, ar īpašu sajūtu sirdī pavēros debesīs un bezgala patiecos par šo mirkli un šo skaito dienu.

ES JAU TAGAD PATEICOS PAR BRĪNIŠKIGO DIENU, KO PIEDZĪVOŠU!

 

28.diena. Piektdiena, 6.jūlijs

Lai kur šobrīd Rīgā dotos, ja vien pa ceļam ir Vērmanītis, tas vienkārši ierauj iekšā un nemaz nav vēlēšanās no viņa izkļūt. Tik skaisti, īpaši no rīta, kad viss vēl mierīgi un dižie amata meistari kārto savus roku darbus, jaunam cēliena. Burvīgi un iedvesmojoši. Tu saproti, ka tas ir mūsu mīļo latviešu roku darinājums un tas viennozīmīgi iedvesmo un paceļ, un ar kādu pārliecību un mīlestību katrs stāsta par to, kas viņam tuvs, mīļš un viņu roku darināts. Cik daudz tur mīlestības, tā plūst no ikviena cilvēka un ikviena viņa darbiņa. Vērmanītis ir šajās dienās kā enerģijas avots, kā mīlestības un īstuma iemiesojums. Dodaties mīļie! 
Nav svarīgi cik katrs var atļauties ko nopirkt. Vienkārši esiet , baudiet un pasakiet labus vārdus tiem, kas ir iedvesmoti paši un iedvesmo mūs. Tā nu arī es ne kādīgi netiku ārā no Vērmanīša. Tomēr vakarā vēl paspējām būt un atkal jau baudīt aiz sētas “Dziesmu svētku” lielā koncerta mēģinājumu Meža parkā. 🙂 Arī tas bija jauks piedzīvojums, jo šī mīlestības un gaismas enerģija ir gaisā un nav svarīgi kurā pusē sētai atrodies.

Svarīgi ir ko Tu jūti un ko Tu spēj no tā visa paņemt un par ko esi pateicīgs.
BRĪNIŠĶIGA DIENA!
MĪLU UN PATEICOS!

 

 

27 diena. Ceturtdiena 5.jūlijs

Nu ko, šis ceļojums tuvojas noslēgumam, lai sāktos jauns. Es ceru ka Tev ir interesanti. Būšu ļoti priecīga, ja arī Tu ik pa laikam vai katru dienu, atradīsi laiku lai pavērotu  sevi  no malas. Lai caur dienas  iegūto pieredzi un mazajiem brīnumiem, Tu ieraudzītu kā mainās Tava dzīve un cik patiesībā, tajā ir daudz skaitu mirkļu, notikumu un  dāvanu, par kurām vari pateikties ik  brīdi. Un atceries, ka pateicība ir pati spēcīgākā, tā paver Tavai dzīvei daudz jaunas un skaistas durvis.

Šodien diena pagājusi apkopojot šajās dienas piedzīvoto un radot, ko pavisam jaunu.  Esmu kļuvusi bagātāka ar gaismu, mīlestību, smaidiem, labiem vārdiem, idejām un iespējam dzīvot savu LAIMĪGO DZIVI.

ESMU PATICĪGA BŪT!

 

 

 

26.diena. Trešdiena, 4. jūlijs

Šobrīd piedzīvoju skaistu laiku. Apzināti vai neapzināti, plānoti vai neplānoti, esmu Latvija Dziesmu svētku laikā. Un viss kārtojas un notiek tieši tā, lai es tos varētu izbaudīt. Notiek daudz ,kas cits, kam kādreiz nevarēju atrast laiku. Un ir sajūta, ka esmu kaut ko sevī ļoti atlaidusi un manī ir ieplūdusi brīvības un viegluma sajūta. To nevar aprakstīt, tā ir jāsajūt un jānovērtē.

Esmu bezgala pateicīga spēcīgajām domu un enerģijas laukam,kas ļauj piedzīvot brīnumus un sastapt tos par kuriem esi ļoti domājis. Samīlot, pabūt kopā, pasmieties,uzdziedāt un vienkārši būt
Šodien mēs ļāvāmies būt tie senie, kas ne tikai klausījās Imantu Kalniņu un ģība ,bet tie, kas dziedāja līdz kaulam, kas izdzīvoja katru vārdu. Izrādās mēs joprojām to varam.
Paldies skaitaistajam “Austraskoka” koncertam Vērmanīti. Paldies Agucim un Jānim par kopā būšanu. 
Tas bija skaisti!

 

 

25.diena. Otrdiena, 3.jūlijs

Šodien saplūdu ar Rīgu un “Dziesmu svētkiem”. Tā kā šodien bija dažādu tikšanos diena, tad centos maksimāli pārvētoties ar kājām. Tā ir ātrāk un tā var arī saplūst ar Rīgu un priecāties par tās skaistumu. Tā nu es arī šodien darīju. 
Šodien bija loti īpaša tikšanās ar “Dzīves elpas” pasniedzēju, rakstnieku, filozofu un biznesmeni Naumu Nadeždinu un mīļo Mairu  Gūtmani. Naumu satiku pirmo reizi uz Zemes. Tā bija loti interesanta tikšanas un mēs kopā ielikām pamatus jaunam projektam. Tā kā drīzumā būs jaunumi.
Vēl paciemojos pie Daces Rolavas jo jau pavisam drīz, septembrī, ikviens var pievienoties mūsu kopīgajam projektam “RETRĪTS “CITĀDA TURCIJA AR DACI ROLAVU”
Kas šodien mani uzrunāja, ir tas, ka ja esi atverts un īsts, tad Tev pretī ir tieši tādi paši cilvēki. 
Lai arī līņaja un dienā jau biju pusi Rīgas izstaigājusi, tomēr vēlme baudīt “Dziesmu svētku “ koncertus Vermanītī un Espalnade bija spēcīgāka  par laika apstākļiem un emocijām bagāto dienu.

 

 

 

24.diena. Pirmdiena, 2.jūlijs

Esmu bezgala pateicīga par brīnumiem, ar kādiem mani  sagaidīja  Latvija un mīļie.  Jau svētdien atlidojot, paspēju gan uzņemt fantastisko Dziesmu svētku gājiena dalībnieku mīlestības enerģiju un pabūt aiz sētas 🙂  skaistajā dalībniekiem veltītajā koncertā.

 

Pirmdiena nāca ar brīnumu brīnumiem, šķiet  visi vārti ir vaļā. Diena pilna ar lieliem un maziem brīnumiem. Ciemošanās pie frizierītes Agritas, mammītes samīļošana. Viņa man ir Dziesmu svētku dalībniece. Un pirmā dāvana dzimšanas dienā no maniem mīļajiem bērniņiem Betijas un Klāva  – LP koncerts Siguldas Pilsdrupās un Saulīte un debesis, kas  visu laiku runājās ar mani. Diena piepildīta ar skaistām emocijām un dziļām sarunām.

Vienkārši esmu LAIMĪGA

 

 

 

 

23.diena. Svētdiena, 1.jūlijs.

Agrs rīta sveicieniņš no Stambulas. 

Esmu jau pusi ceļa uzveikusi. Šobrīd ir septiņi no rīta un es sēžu Esenler autoostā, malkoju rīta tēju un rakstu. Šorīt manas domas aizpeldēja, kad pirms astoņiem gadiem pirmo reizi izkāpu uz Turcijas zemes. Viss man bija brīnums un bija tāda kā nokļūšana citā pasaulē. Šodien tik daudz, kas ir mainījis. Vispirms jau sešus gadus šī Zeme ir manas mājas. Atceros, ka pirmās reizes viena devos uz Latviju un atpakaļ.  Uztraukums, bailes vai pareizā metro iekāpšu, vai nesajaukšu nosaukumus, vai zināšu kur izkāpt. Nedod Dievs, kāds kaut ko pajautās, es taču neko nesaprotu.  Ir pagājis krietns laiks un viss ir vienkārši un viss ir pats par sevi saprotams. Tā ir ar visu, kad mēs izkapjam no savas komforta zonas un dodamies uz priekšu. Pēc laika, tā jau ir mūsu ikdiena un mēs varam spert atkal nākošo soli un paplašināt savu komforta zonu un tā visu dzīvi. Ar katru reizi kļūstot bagātāki pieredzē un kļūtot daudz piepildītāki ar dzīvi.

Šorīt atcerējos, ko reiz man teica Maira Gūtmane: “Tad , kad esi pakāpies vienu vai vairākus pakāpienus savā ceļā pie sevis un Tava dzīve ir mainījusies, nekavējies ilgi atmiņas par to, kāds Tu biji un par ko esi kļuvis, šī tiksmināšanās var apstādināt. Pieņem  pašu par sevi saprotamu  šo dvesēles stāvoki šeit un tagad, Tavu dzīvi šodien un dodies uz priekšu.”

Tā nu šorīt arī es pateicībā par visu, ko esmu pierdzējusi un iemācījusies dods uz priekšu!

Tiekamies šovakar Dziesmu svētku gājienā!

 

 

22.diena. Sestdiena.30.jūnijs

Šī brīnišķīgā diena tuvojas izskaņai, bet kopējā sajūta ir, ka viss tikai sāksies. Tiešā nozīmē protams, es šonakt dodos uz Stambulu, lai rīt kāptu lidmašīnā un dotos uz Latviju. Izskatās, ka paspēšu uz Dziesmu svētku gājienu.

Šī dieniņa bija par pakošanos. Es paspēju vēl nopeldēties jūriņā un izbraukt riņķi pa perifēriju, lai apskatītos vai pilsētā viss mierīgi:-)  Protams, man šādas dienas ir diezgan pārdomām piepildītas un arī mazs stresiņš ir. Nezinu kāpēc, bet tā tas ir. Tāpēc šodien ar baudu vēroju debesis. Tas bija tik bagātas, tik ….  Grūti par aprakstīt kādas, bet iedvesmoja viņas mani noteikti. Izdevās pat veltīt laiku meditācijām un ir sajūta, ka atkal kāda sīpolu miza lobās nost un to apzinoties klūst vieglāk. Un visa diena bija kā apliecinājums, ka maziem solīšiem, bet uz priekšu. Tad, kad tā miza lobās nost, tad diena ir pilna ar mazajiem brīnumiem.

Tas ir tik mīļi, to apzināties un sajust.

Tā kā mīļie, tiekamies jau pavisam drīz Latvijā.

 

 

21.diena. Piektdiena, 29.junijs.

Izskatās, ka vakar bija kārtīga tīrīšanās, arī dabā visu nakti tā zibeņoja un grandēja pērkons, ka bija vien jāceļas un jāver ciet logi:-). Šorīt manī un visapkārt, tāds miers un harmonija.  Šodien padomā ,pirms došanās uz Latviju, vēl izbaudīt  hamamu.  Kā vienmēr uz turieni dodos ar riteni, lai varu pabūt visur, kur vien pa ceļam vēlos.  Šodien atklāju atkal jaunas vietiņas pie jūras, kur ir ļoti skaisti. Tā kā tiem, kas ceļos, būs atkal jauni pārsteigumi.  Bet hamams mīļie, tas ir kas pilnībā ļauj Tev justies kā īpašai būtnei, kā Afrodītei vai Kleopatrai:-). Īpaši ja paņem pilnu programmu – minerālu baseins, tad  Tevi kārtīgi ar īpašu cimdu noberzē un tad ar ziepēm ieputo un izmasē visu.  Šis viss aizved pilnīgi citā realitātē un citās sajūtās. Un tad vēl, kamēr atpūties, lai dotos mājas, Tevi pacienā ar tēju un citronu.  Un tad Tu laimīga iznāc no hamama un priekšā Tev Saulīte, kalni un viss, lai piedzīvotu brīnišķīgu dienu. Kamēr tiku līdz mājām mani sagaidīja pārsteigums pēc pārsteiguma.  Jaunas vietas, jaunas idejas, jaunas iespējas, viss plānotais iet kā pa diedziņu un vēl vairāk, pārsteigumi no līdzcilvēkiem un tas viss nieka 6 km līdz mājām.

Tā lūk mīļie!

Pēdējo dienu notikumi atkal apstiprināja to, uz kāda viļņa vibrēsi, to arī saņemsi.

Šodien esmu pilna mīlestības un pateicības vibrācijām.

 

 

20.diena. Ceturtdiena, 28.jūnijs

Kāds no rīta man teica, ka esot pilnmēness. Tā kā šodien nēsājos, sen tā nebiju jutusies.

Viss it kā notiek, darbi rit uz priekšu, bet iekšā ir tāds jūklis, ka nezini, ko darīt, ko nedarīt. Sapratu, ka jēgas nebūs, ja vēl pa māju nēsāšos.  Devos uz jūru. Izrādās, tā tāda pati kā es 🙂  Tas mani  nomierināja, neesmu viena 🙂  Tad nu pabaudīju trakojošo jūru, Saulīti un lietu, lai noskalo visu, kas sakrājies. Tomēr trauksme nebeidzās. Lēnām devos uz māju. Un te atkal brīnumi, ritenis neved mani uz mājām, bet kaut kur nenosakāmā virzienā, kad esmu jau gandrīz pie mājas, griežu riteni atpakaļ un braucu atkal uz jūru.  Kāpēc?

Vienu iemeslu atradu, tas bija pilnīgi, ka Visuma noorganizēts. To saprotot palika vieglāk.  Tad aizbraucu pie jūras, apsēdos un vienkārši sēdēju, gandrīz stundu, izbaudīju vēl pāris lietus gāzēs un tad devos mājas. Lietus gāžu laikā, vēroju kā cilvēki skrien un slēpjas no lietus, bet es to izbaudīju.

Šodien noteikti bija kādu mistisku spēku savienojums, jo tā braukāt un nesaprast kur un kāpēc, stāvēt lietu, tā vēl nebiju jutusies. Bija sajūta,ka tā neesmu es,kas to visu šodien piedzīvo.

 

 

19.diena. Trešdiena, 27.jūnijs

Šodien par sapņiem un par to, ka ja Tavs sapnis ir dziļi Tavā sirdī, tad tas vienalga piepildīsies un tam nav laika, vietas, formas un vecuma nozīme. Tas piepildīsies neatkarīgi no vietas, kurā atrodies, no vecuma kurā Tu esi un tas var piepildīties pēc gada, pieciem gadiem un pat pēc 30 gadiem. Viss ir Tevī.
Un tas ir skaisti!
Tā izejot cauri saviem sapņiem un notikumies, es saprotu cik skaita un piepildīta ir mana dzīve.
 

 

18.diena. Otrdiena, 26.jūnijs

Atkal viens brīnišķigs rīts un brīnišķīga diena.

Man šorīt pārsteidza Saulīte un viss tas, kas notika debesīs. Tas bija stāsts par pārliecību, kas arī šorīt nodarbināja manu prātu. Ir tikai normāli, ka pa ceļām uz kādu mērķi mums pēkšņi kaut kas tai galvā saļodzās. Protams ar laiku, tas viss paliek arvien mazāk un tomēr ir. Kad saproti šo visu lietu sakarības un spēj paskatīties uz sevi no malas, Tu spēj šo brīžus jeb sajūtas notvert jau pašā saknē. Tad ir vieglāk ar to tikt galā.

Šoŗīt man noteikti palīdzēja tas, ko redzēju debesīs. Tā bija Saules, vēja un mākoņu spēle, kurš kuru. Tas bija bez steigas un skaisti. Tad nu es arī pēc peldes rīta jūriņā, sajutu, ka man vajag padarboties ar savu pārliecību, apsēdos smiltis un izbungoju savas šaubas ar EBT. Atgriezu sevi atpakaļ sajūtās, ka man viss izdosies.

Esmu mājas jau kādas divas stundas, bet rīta stāsts debesīs man iedeva iedvesmu visai dienai.

Ejam dabā un smeļamies spēku un ticību!

Pāri vismas pateicība būt tieši šajā mirklī un vietā

P.s. Skatoties bildes, ieraudzīju savu profilu debesīs. Visums ir ar mani! Mīlu un pateicos!

 

 

17.diena. Pirmdiena, 25.jūnijs

 

Šodien, tā pa mierīgo. Diena sākās ļoti mierīgi un harmoniski un šķiet, ka visa diena tā arī ir pagājusi. Mani rīti sākas dažādi, esmu iemācījusies sabalansēt un ieklausīties sevī. Ja kādreiz dzinu sevi laukā no gultas, lai dotos sportot, tad tagad es vispirms aprunājos un kopā ar sevi izdomājam, kā šodien būtu prātīgāk:-). Es protams savas aktivitātes neizsvītorju no dienas, bet pārnesu vinas uz pēcpusdienu. Tā reizēm vienkarši gribās.

Mans produktīvais laiks ir rīts, tāpēc šorīt nolēmu sākt dienu ar darbiņu. Tas, kas man patīk šādās dienās, kad es līdz pusdienas laikam esmu visu jau apdarījusi un atlikusī diena ir manējā. Man šobrīd ir tāds neliels sevis lutināšanas periods, par ko sev esmu bezgala patiecīga. Beidzot saņēmos. Tad nu visam, tam vēl klāt šodien palutināju sevi ar Saulīti, jūru un meditācijām.

Tas ir tik savādi, kad esi sācis domāt par sevi, ieklausities sevī  un saprats sevi, pasaulē ir kļuvusi gaisīgāka, nesteidzīgāka un harmoniskāka.

Jā un  visam  kā ķirsīti uz tortītes, saņēmu mazu mīļu vēstulīti, kas bija gandrīz ar pasta balodi atsūtīta. Tā mani pārsteidza trepju telpā, piesprausta pie ziņojuma dēļa. Vai ziniet, kas tajā bija? Īsti pērļu auskariņi no pašas Stambulas sūtīti. Kā pasakā!

Tāda man ļūk šī pirmdiena.

 

16.diena. Svētdiena, 24.jūnijs

 Sveiciens visiem Jānu dienā!

Pēc vakardienas brīnišķīgā piedzīvojuma, šodien  gribās šis sajūtas un piedzīvoto  nostiprinat sevī. Visums laikam mani sadzirdēja:-) Mana līgo nakts bija divās daļās. Lielkoncerts, ko skatījos datorā un pamodos divos naktī, kad neviens vairs nedziedāja, bet dejoja latviju dejas:-)  un mans meditāciju rīts. Pēc pamošanās aši ielīdu gultā, kā normāls cilvēks, tomēr pēc brīža pamodas, ar sajūtu,ka gribu meditēt. Kur vēl labāku laiku kā šo. Tā nu es no trijiem naktī līdz pieciem rītā meditēju. Tas bija vienreizīgi.  Es atgriezos pilnīgi cita, daudz laimīgāka, daudz vairāk piepildīta ar pateicību un mieru.

Tas, ko esmu pamanijusi, kopš mana dzīve ir ķluvusi apzinatāka, manī  ir iestājies miers, kurš reizēm biedē ar to,ka ir miers.  Šķiet situācijās, kur paratsi stresoju vai cenots visu izdarīt maksimāli pareizi un laikā, šobrīd ir miers. Un šis miers vieš manī pārliecību,ka es visu tāpat paspēšu. Un tā arī notiek un reizēm vēl labāk, kā biju iedomājusies.

Tā, manuprāt, ir tā paļaušanās.

P.s. Lasu Džo Dispenzas grāmatu “Tu esi  PLACEBO” un tikko  dabūju apstiprinājumu, tā ir pieņemšana, ticība un paļaušanās.

 

15.diena. Sestdiena, 23.jūnijs

 

Šorīt ceļā uz savu nedēļas nogales pārgājienu, aizdomājos par to, ko vakar rakstīju. Man atnāca sajūta, ka nav svarīgi, kur mēs katrs atrodamies. Mums jāiemācas būt laimīgiem neatkarīgi no vides, kurā atrodamies. Tas ir būt laimīgam savā būtībā, tā ir laimes sajūta, kas aug no iekšpuses Tas noteikti nav tā uz reiz, tas atkal ir darbiņš ar sevi. Šī harmoniskā vide, tikai palīdz mūsos šo laimes sajūtu nostiprināt. Ir svarīgi apzināties, ka tas viss, ko Tu piedzīvo šajā mirklī, notiek ar Tevi. Un ja Tu esi piedzīvojis šo laimes sajūtu vienreiz, tas nozīmē, ka tā vari justies biežāk, līdz tā kļūst par Tavu esību.

 

Protams, teorijā viss ir skaisti. Bet dzīvē, manuprāt, vairāk vajag pabūt ar sevi, un ieklausīties un iemācīties šīs sajūtas nofiksēt, lai pēc laika var izcelt ārā un pielikt vēl citu mirkli klāt un tā pamazām. Es nesaku, ka man vienmēr izdodas, bet es uz to eju. Un šodiena vienozīmīgi bija viena no tādām dienā. Šodien sapratu, ka dzīvoju vietā, kur Visuma klātbūtne ir sajūtama ik uz soļa.

Vai es varētu, to pašu izzjūst citā vietā?

Jāpārbauda. Domāju, ka vēl ir gabaliņš ejams.

Un vēl šodien par to visu domājot, atnāca sajūta, ka jūtos šeit kā savējais. Man mīlestība uz šo Zemi un cilvēkiem, kļūst stiprāka.

Lūk tāda man Līgo diena!

Visu albumu vari apskatīt šeit 

 

 

 

14.diena. Piektdiena, 22.jūnijs

 

Šobrīd ir tāda sireāla sajūta. Gaiss un Visums ir piepildīts ar specīgu enerģiju un  Tu esi tajā visā. Reizēm ir tā ,ka gribas tam pieslēgties, reizēm ir tā, ka gribās aizvērt acis un tam visam ļauties un reizēm ir tā, ka gribās apstāties, ieraudzīt visu sev apkārt un vienkarši būt.

Šodien,  mana  masierīte man vaicāja: “ Kāpēc es atrodos Turcijā. Kas man liek šeit dzīvot nu jau sešus gadus”. Es protams viņai nestāstiju visu savu ceļu. Tikai to, ka es  uzticos Visumam un ka es esmu šeit ļoti laimīga. Ikviens cikvēks mūsu dzīvē ir skolotājs un viens no maniem  skolotājiem bija šeit.

Pilnīgi noteikti mans stāsts ir par uzticēšanos un to,ka mēs nezinām, kāpēc dzīve mums kaut kur aizved un kāds tam ir uzdevums. Mēs to saprotam pēc laika. Tapēc lai to piedzīvotu ir jāuzticas vispirms jau sev.

Zinu,ka esmu  šeit lai macītos mīlēt un cienīt sevi, lai ieraudzītu pasaules vienreizīgumu un bagātību,kas ir visapkārt. Lai radītu, ko tādu, ko mēs visi zinām jau piecus gadus  -“Dzīves elpa”. Šobrīd tam visam vēl klāt ir nākusi vēlme, to visu,ko Visums man ir uzdāvinājis nodot tālāk jums visiem, rīkojot retrītus Turcijā.Es esmu šeit lai radītu un palīdzētu citiem radīt. Es esmu vienkārši LAIMĪGI.

P.s. Pirms sešiem gadiem atbraucot uz Turciju mans mērķis bija cits, jo es biju cita. Esmu pateicīga par visiem šiem mācību gadiem. Mēs esam tur,kur mums jābūt, galvenais ir to saprast.

Priecīgus Tev Līgo svētkus!

 

13.diena. Ceturtdiena, 21.jūnijs

Labrīt!
Gunaydin!
Lai šodien Saules, Zemes, Gaisa, Ūdens un Mīlestības enerģija iepļūst Tavā dvēselē, Tavā sirdīs, Tavā namā, Tavā pagalmā un Tevī. Tu esi Gaisma, kas dara šo pasauli labāku un laimīgāku
Priecīgus un enerģijām bagātus Saulgriežus!
 

 

 

12.diena. Trešdiena, 20.jūnijs

Labdien!

Gunaydin!

Pēc šī rīta Pastaigu meditācijas, ļoti gribējās  parunāties.  Tad nu mans 12. dienas vēstījums  audio formātā.

Šorīt jau kuro reizi saņēmu apstiprinājumu par brīnumiem un mūsu domu spēku.

Lai brīnumiem piepildīta dieniņ!

 

 

 

11.diena. Otrdiena, 19. jūnijs.

Labs vakariņš!

Šodien bija diena, ko varētu nosaukt par  daudz krāsainu kokteili ar ledu.

Ļoti daudz emociju, domu un atklāsmju. Tā ka bija brīži, kad šķiet pazudīšu tajā visā. Šodien ļoti daudz runāju ar sevi, jo  ir izcelt ārā daudzi jautājumi. Un ar tiem jātiek galā. Tāpat kā nav nerealizējamu ideju, ja tā mums ir ienākusi galvā, tāpat nav stulbu jautājumu, ja reiz viņš ir radies, viņam ir arī atbilde.

Tā nu meklēju atbildes. Viņas atnāca, bet ne visas man patika. Tieši tajā mirkļi, varētu teikt, tarakāns ir noķerts, tālāk jāizdomā ko ar to iesākt.  Man patīk tā sajūta, kad saprotu, ka Visums mani atkal pārbauda. Šodien bija situācija, kas man lika saprast, ka vienu no pagājušās nedēļas Visuma eksāmeniem nenokārtoju.  Šodien bija vēl viena iespēja un man izdevās, jo ieraudzīju jau sen iestudētu situāciju, uz kuru vienmēr uzķēros, bet šoreiz viss bija savādāk.  Tā  visu dienu, cilvēki, situācijas, domas, sajūtas, īsts kokteilis, kuru baudāmu padarija kalni, saulīte, debesis un augsta duša ledus vietā:-)

Viss notiek un viss turpinās. Lai arī reizēm nav viegli, bet tas ir skaisti!

PATEICOS PAR IKVIENU CILVĒKU SAVĀ DZĪVĒ!

 

10.diena. Pirmdiena,18.jūnijs.

Labs ritiņš!

Gunaydin!

Jauna nedēļa, jaunas iespējas, Saulgriežu laiks ar savu spēcīgo enerģiju, brīnišķīgi.  Mēs esam unikāla tauta ar savu  tautas dziesmu un savu enerģētisko mantojumu.  Mēs visi kopā un katrs atsevišķi esam unikāli. Un domāju, ka šī nedēļa, šis Saulgriežu laiks, tikai nostiprinās  to visu vēl vairāk.

Šorīt pie jūriņas domās aizplūdu pie vakardienas notikumiem un  sajūtām. Atnāca turpinājums:-)

Mēs bieži vien dzīvojot savā pieņemtajā pasaulē. Lietas, kas nebūt nav norma, pieņemam par normu, jo tā mums ir mierīgāk. Vai labāk mums pašiem, domāju,ka nē. Pienāk brīdis, kad mēs to saprotam, ka viss var būt arī savādāk ( parasti to ieraugam, kad sākam ceļu pie sevis). Un tajā pārejas posmā Tu staigā kā pa naža asmeni. Tu gribi dzīvot saskaņā ar sevi, bet Tu  saproti, ka tā ir pilnīga atbildīgas uzņemšanās par savu dzīvi, nebūs ilūziju un nebūs vainīgo, un tas rada bailes. Kā būs, kad Tu sāksi iet savu ceļu un būsi patiesa  pret sevi? Vai es nepalikšu viena?  Vai es tikšu ar visu galā?

Vakar vēlreiz sapratu, kad viss ir pavisam savādāk. Kad Tu noliec to grābekli mālā, kas jau atkal mētājas Tev ceļā, tad Tavā dzīvē pamazām ienāk citi cilvēki, citi notikumi, citas sajūtas, kas Tev parāda, ka viss var būt arī savādāk. Ir vajadzīga pacietība un atvēta sirds. Atkal varu teikt, ka te  man ļoti palīdz meditācijas jeb sarunas ar sevi. 

 

Kad biju jau izvingrojusies, izciginojusies, izmeditējusies, izpeldējusies un jau tuvu mājai, mani realitātē atgrieza mazā ieliņa, kas visa smaržoja pēc vēlās mīlas un īstajiem jasmīna ziediem. Un atkal nopriecājos, cik skaisti, ka mani realitātē atgriež ziedu smarža, nevis, kaut kas cits….

ESMU PATEICĪGA PAR ŠO REALITĀTI!

 

 

 

9.diena. Svētdiena, 17.jūnijs

Par cukīni plācenīšiem jeb kā nemanot pārpilnība ienāk manā dzīvē.

Šodien, mazliet par realitāti. Gribēju pastāstīt, kā Turcijā ciemojas viens pie otra un par ko runā. Es šodien ļāvos šim vilinājumam un ciemojoties pie draugiem,  runājām par ēdienu gatavošanu. Šeit ir divas galvenās tēmas, virtuve un slimības, tad seko futbols. Tā kā man ar slimošanu ir maz sakara, tad biju priecīga un pateicīga par  vairākām jaunām receptītēm savā apzinātā uztura krātuvē, kuras jau šovakar pagatavoju sev vakariņās.  Cukinī un burkānu plācenīši un ātrie cukinī salāti. 

 

Tomēr, laikam ir tā, kad Tu esi iekāpis tai vagonā, kas ved pie sevis, tad nav tā, šodien ir brīvdiena, šodien es  neko …. Tas ir tā, ka viss notiek, jo ceļam pie sevis nav laika un telpas. Tu esi tajā iekšā. Tā nu es atkal šodien guvu fantastisku pieredzi un arī sakustināju, manī vēl snaudošos, tarakānus.  Ciemojoties pastāstīju par saviem plāniem, ko es gribētu iegādāties rudens pusē, kad būšu nokārtojusi savu uzturēšanās atļauju Turcijā, kam ir vajadzīgi zināmi līdzekļi. Šobrīd, kad mācos apzināti ēst un ne tikai, sapratu, ka gribu labu sulu spiedi, ar kuru var izspiest sulu gan no dārzeņiem, gan augļiem. Apjautājos vai nezin cik tāda varētu maksāt.

Uz ko man atbild: “ Mums ir pilnīgi jauna, ļoti labas kvalitātes sulu spiede, kuru neizmantojam un gribējām jau mest ārā, jo aizņem vietu. Tu laicīgi paprasīji. Ņem un lai Tev labi kalpo”

Lūk mans tarakāns – man tiek dāvināts tāpat vien, kā tas ir? Vai tā būs labi? Vai tiešām, tas notiek ar mani?

Nākamajā mirklī jau sapratu, ka viss ir kartībā. Mums jāmācas pieņemt dāvanas, jo varbūt tam, kurš dāvina, šobrīd dzīvē ir ļoti svarīgs posms – dot. Mēs esam mijiedarbībā, harmonijā došana ar ņemšanu. Ja mēs tam neļaujamies, mēs pārtraucam šo pārpilnības apli un zaudētāji ir abi, gan tas, kas dod, gan tas, kas ņem.

Ķirsīti tortītei uzlika mana meita, kad pastāstīju viņai par to, ko piedzīvoju un par savām sajūtām, viņa teica: “Nu Tev dzīve visu laiku piespēlē cilvēkus, kas Tev parāda to, ka labestībai un uzticībai nav robežu, un pat tad. kad esi tālu,Tu nekad neesi viena. Tev tik savi tarakāni jasasedina pa vietām.”

Lūk kāda brīniškīga diena un nenovērtējama pieredzē!

ESMU PATIECĪGA BŪT!

 

8.diena. Sestdiena, 16.jūnijs.

Šī sestdiena sākas ar vēsti no augšas. Maiga pūkaina spalviņa atlidoja man pie kājām, kad tikko atvērusi acis, devos apskatīt uz balkona kā jūtas mans mazdārziņš.

Šie mazie vēstneši palīdz ikdienas ritmā atcerēties, ka ar Tevi visu laiku ir kāds. Un viss, kas notiek vai nenotiek  ir paredzēts. Tikai mans uzdevums ir sekot līdzi manai attieksmei pret notiekošo. Par to es aizdomājos, kad šorīt gaidīju busiņu, kurš laikam brīvdienās iet reizi stundā.:-)  Bija interesanti vērot sevi, kā es reaģēju uz to, ka kaut kā ilgi jāgaida. Pieļauju, ja vēl  kāds vēroja, viņam bija interesanti.

Šodien plāniņā bija pikniks ar maniem pirmajiem kaimiņiem šeit Turcijā. Man viņi ir vairāk kā bijušie kaimiņi, kā viņi saka: “Tu mums esi kā māsa”. Ja kāds šeit, kaut ko tādu saka, tad tas ir spēcīgi, tas ir no sirds un pa īstam. Esmu ļoti pateicīga par šo atkalredzēšanos. Mazliet pakavējos atmiņas un domāju, cik ļoti šobrīd viss kārtojas tā, lai es pāršķirtu jaunu lapas pusi savā dzīvē. Tas notiek tik ļoti interesanti, ar cilvēkiem, ar notikumiem, kas ne tikai apliecina, ka eju pareizajā virzienā, bet  arī iedod man spēku un ticību, ka viss izdosies.

Bet, lai nu kas tai manā galvā darītos, šodien bija atpūtas diena. Tas atkal ir vesela stāsta vērts notikums. Es šodien vēroju cilvēkus un man bija neizsakāms prieks par to, kā turki atpūšas. Pikniks, tas ir nedēļas notikums gandrīz katrā ģimenē visās paaudzēs.

Tur atbrauc visa ģimene sakot no viss vecākā un beidzot ar tikko pasaulē nākušu mazo cilvēciņu. Tur atbrauc sākot ar ar pēdējās markas auto un beidzot ar kravas auto, kur sasēdināta visa kuplā ģimene (pēdējie man vairāk patīk). Tur sabrauc ar visu iedzīvi, sākot no paklājiem, ko izklāj pļavā un beidzot ar samovāriem, jo bez tējas jau nekur. Šajās te piknika vietas šķiet laiks apstājas un viss saplūst. Nav svarīgi vai Tu kādu pazīsti vai nepazīsti (principā jau nē), viss saplūst vienā skaistā enerģijā. Cilvēki no sirds atpūšas. Sievas gatavo salātus, vīri pieskata bērnus vai pulcējas ap mangali. Bērni spēlējas. Tas ir vārdos neizsakāms īstums, miers, prieks, smiekli un dzīvīgums. Katrs pa sevi un tomēr visi kopā.

 

Es varētu vēl daudz par to stāstīt, bet nu šodienai pietiks. Esmu atkal pārliecinājusies par to, cik ļoti mīlu šo zemi, tās cilvēkus, viņu atvērtību un īstumu. Un vēl, rakstot katru dienu, savas domas uz atziņas, es jūt, ka  manī šī PATEICĪBAS  sajūta, jau ir kā pats par sevi saprotams stāvolis. Es esmu tajā un tas ir skaisti.

Mazs ieskats piknikā būs šeit 

 

7.diena. Piektdiena, 15.jūnijs

Neskatoties uz visu, dzīve turpinās. Man atkal viss sagrozījies kājām gaisā. Labā nozīmē. Pagājušo nakti aizmirsu pagulēt. Man tā gadās šad tad, kad atnāk iedvesma.

Tā nu visu nakti radiju un kārtoju, pat nepamanīja ka rīts pienācis. Parasti šādas nakts  tūres beidzās ar to, ka otrā dienā mani  var neskaitīt. Šorīt, veicot vēl pēdējos soļus, notvēru sevi smaidam un priecājamies par padarīto. Es tikai pašā vakarā aptvēru, ka šoreiz viss bija savādāk. Man pietika enerģijas gan naktij, gan visai šodienai. Un vakarā vēl  sev uzdāvināju Pastaigu meditāciju pretim Saulrietam.

 Domāju, kas mainījies?

Mana enerģija. Kopš zināma laika, kad mācos kļūt apzinātāka savās domās, darbos un rīcībās, manī ir daudz vairāk miera un harmonijas. Un pamazām tās jau kļūst par normu. Tā nu šodien paspēru vienu solīti pretim sev, savai ticībai un spējai paļauties.

Reizēm šķiet, ka mana dzīve šobrīd veidojas no atsevišķiem laimīgiem puzles gabaliņiem. Cilvēki, notikumi, sakritības, zīmes, brīvības sajūta, laimes mirkļi, sarunas ar sevi. To pat nevar aprakstīt, jo šī puzles gabaliņi veidojas ik mirkli. Un esmu ļoti priecīga, ka man izodās tos ieraudzīt un ielikt pareizajā vietā kopīgajā bildē.

Ieskaties manā Pastaigu meditācijā. Šovakars Saulīte un debesis mani lutināta.

Atvēli vairāk laika, lai pavērotu sevi no malas. Tu ieraudzīsi daudz brīnumainu lietu.

 

6.diena. Ceturtdiena, 14.jūnijs

Šī ir sestā diena. Tā ir tāda pati diena manā dzīvē, ka visas iepriekšējās. Tai pašā laikā, tādas dienas nebūs nekad vairs. Šodien gribās pasēdēt klusumā, sadzirdēt sevi un klusumā sarunāties ar Visumu.

Ir skumji, ļoti ļoti skumji, bet arī tādas dienas ir mūsu ceļā, mums jāiemācas tās pieņemt ar mīlestību. Tādas dienas ir un būs.

Es sēžu klusumā un vaicāju Visumam : “Kāpēc? Kāpēc  apraujas cilvēka dzīvē, tad, kad katrs viņa solis ir apliecinājums, cik ļoti viņš mīl dzīvi. Kad rokas pilnas  mīlestības, lai radītu, ko īpašu un vienreizīgu. Es saprotu , ka viņa ir ar mums, tikai nav blakus. Un tomēr, kāpēc, kad uz  Zemes vēl tik daudz, kas paveicams?”

Es šodien savā dienasgrāmatā rakstīju:  “Es esmu bezgala laimīga, ka Dievs man ir devis BŪT, BŪT, BŪT un vēlreiz BŪT”. Šodien, kā jebkad  agrāk sajutu šo dāvanu BŪT DZĪVAM.

Tad gribējās skaļi kliegt: “Mīļie dzīvojiet, šo mirkli, DZĪVOJIET! Mēs nezinām , cik Visums ir mums paredzējis  šo ceļu uz Zemes.”

 

Sandriņ, Tu ar Jāni man dzimšanas dienā uzdāvinājāt skaistas trīs svecītes ar Latviju zīmēm. Es tās taupīju, kādam īpašam notikumam. Nu tā reize ir pienākusi…. Tevis un Jāņa veidotajai grāmatai “Raiņa pēdējā vasara” manā grāmatu plauktā vienmēr ir bijusi īpaša vieta, tagad tā ir unikāla un nenovērtējam. Tava dzīve bija skaista un piepildīta, bagāta ar Tavām zināšanām, no Tevis plūda mīlestība.

Ir skumji, ir ļoti ļoti skumji.

Mīļie dzīvojiet, šo mirkli, DZĪVOJIET!

 

5.diena. Trešdiena, 13.jūnijs

Šorīt pamodos ar jautājumu par vainas sajūtu. Vakardien nodarbībā ar Naumu  sapratu cik ļoti daudz savā dzīvē esmu jutusies vainīga, tur kur nav manas vainas. Šorīt kā filmā gar acīm skrien dažādas epizodes no dzīves, kur esmu jutusies vainīga, cik loti tas manī ir iesēdies līdz šai dienai.  Cik ļoti tas ir vilcies līdzi visus šo gadus. Lai patiešām šī vainas sajūta attaisnotos ir būtiski divi nosacījumi, pirmais  – es to daru labprātīgi, tā ir mana griba, otrais – apzināti gribu, kādam nodarīt sliktu. Domāju, ka neviens cilvēks ( procentuāli lielāka daļa) nenodara vai nenodarīja  ko sliktu apzināti. Tas bija tas labākais, ko tajā brīdī varējām darīt. Visbiežāk šī sajūta atnāk, kad atskatāmies uz  to, cik daudz laika varējām atvēlēt saviem bērniem, kuri  tagad jau ir lieli un savās dzīvēs.  Bet tas var būt arī visās citās dzīves jomās. Patiesībā  Tu  neesi vainīgs, bet vainas sajūta ir. Kāpēc mēs izjūtam vainas sajūtu, kad patiesībā neesam vainīgi? Kāpēc  mēs tā jūtamies?

Es saņēmu atbildi no Nauma: “Visbiežāk mēs jūtamies vainīgi tad, kad nedarām, to, kas mums būtu jārada savā dzīvē, lai sevi realizētu. Mēs nedzīvojam savu dzīvi. Un lai šo vainas sajūtu apstiprinātu, mēs meklējam situācijas no dzīves, kuras varam sasaitīt ar šo vainās sajūtu. “

Spēcīgi un tā ka vēl joprojām filmiņa no dzīves  tinās. Atkal ir tikai viena atbildes: “Viss ir Tevī”

Šobrīd mani ir pārņēmusi viegluma sajūta, ir vieglāk elpot, ir mazinājusies šī sajūta un ir prieks, ka es varu pati to visu mainīt. Un tas ir cerīgi!

Kā ir ar Tavu vainas sajūtu?

 

4.diena. Otrdiena, 12. jūnijs

Šī brīnišķīgā diena ir galā. Man diena sākās  plkst.5.30. Atgriežoties no savas rīta rosmes, kurā es dodos solītī līdz jūriņai, tad pavingroju, noteikti cigunoju un tad rīta pelde (kas var būt labāks par šo:-)), biju pilna ar to, ko gribēju pastāstīt Tev. Šorīt mani pārņēma pārpilnības sajūta un likās es visur redzu pārpilnību, kokos, ziedos, augļos, jūrā, it visā, ko vien redzēju. Un tajā visā es esmu!

Tomēr diena iegrozījās tā, ka tikai tagad pašā vakarā varu atgriezties pie 4.dienas. Tā tam bija jābūt, jo nekas jau nenotiek bez mūsu ziņas. Galvenais ir būt elastīgam un uzticēties. Tad nu varu teikt, ka dieniņa bija piepildīta ar ļoti daudzām atziņām un pieredzēm, tā man palīdzēja vēl vairāk ieraudzīt kā es esmu mainijusies ( vērojot sevi no  malas).Vakarā pēc Nauma Nadeždina nodarbības bija sajūta, ka no manis kā no sīpola lobas nost vecās kārtas. Pasaule sāk izkatīties savadāka kā līdz šim.

Vai Tev izdodas vērot sevi no malas? Iemācies, tas ļoti palīdz.

Kādu parpilnības rītu es piedzīvoju skaties šeit

 

3.diena. Pirmdiena, 11. jūnijs

Šodiena ir pilna cerību, jo sākusies ir jauna nedeļā:-) Mēs tuvojamies Saulgriežu laikam un tāpēc vēl jo vairāk esi dabā un baudi to. Bet es gribu padalīties, kā es ar saviem augiem sarunājos. Man nav mazdarziņš, jeb precīzāk būtu teikt, manu mazdārziņu sauc “balkons”. Lieldienās manas mīļās draudzenes, latvieties, kuras arī dzīvo Turcijā, Laima un  Lauma uzdāvināja man visādas skaitas puķītes, ko stādīt podos uz balkona, lai smuki. un arī vienu pipariņu dažādībai. Piparīņš auga griezdamies un jau pirmo ražu novācu, kad pamanu,ka lapiņas tādas pleķainas paliek un lielākas birst nost. Izdomājos visādi, bet sapratu ka viena tomēr netikšu galā, griezos pie savas mīļas Laumas, kur šeit Turcijā ir iekopusi skaistu dārzu. Secinājam, ka pipariņš ir slims. Sabāzu zemē kiplokus, pēc  Laumas ieteikuma un nolēmu, ka es ar viņu parunāšos. Tā katru rītu pirmais ko daru pēc meditācijas, apņemu savu pipariņu, sūtu viņam savu enerģiju un gaismiņu un parunājos par to, ka viņš var saņemties. Un iedomājies jau trešajā rīta viņš dzen ārā jaunas lapiņas

un skatos arī pipariņi ir paaugušies,

Es šobrīd ļoti aizdomājos par to, kāds spēks un spējas ir mūsos ikvienā. Ir tikai tās jasaredz un jāattīsta. Un tas nozīmē, ka mūsu sevis izzināšanai nav gala:-)

 

2.diena. Svētdiena, 10. jūnijs

Šodien devos savā ceļojuma uz Zeva  altāri. Bieži es turp viena nedodos, šobrīd izskatās, ka ap Saulgriežu laiku.

Tas ir ceļš kalnā, kas ļauj būt ar sevi un tai pašā laikā redzēt cik daudz dabas vienreizīguma ir visapkārt. Kāda ir pārpilnība dabā. Kad tieku līdz mērķim, esmu bezgala laimīga un pateicīga, par to ka man ir tāda iespēja dota. Reizēm ir sajūta, ka esi citā pasaulē, jo viss, kas ar mani notiek, rada vienu vienīgu pateicību. Pavisma mazas lietiņas, cilvēku uzmanība un viņu patiesais prieks par to, ko es daru, viņu sirsnība un vēlme palīdzēt, olivju dārzi, tauriņi, cikādes ar savu dziedāšanu, tikko spiesta melno zīkoku ogu sula ( karadut suyu), kalni, debesis ar savām zīmēm, jūra gandīz no putna lidojuma.                                                                                                 

Šaja reizē biju ļoti pateicīga, ka man izdevās, jo tas nebija viegli, bet man bija savs mazais projektiņs ( no apzinātā uztura kursa), trīs dienas draudzējos ar ūdeni un ceturtajā devos kalnā (ārā +32) Man izdevas un esmu ļoti,ļoti priecīga par to. 

Lai Tu arī kaut mazlietiņ baudītu no tā visa, noskaties video

 

1.diena. Sestdiena, 9. jūnijs

 

Nu ko! Es jau divas dienas gatavojos šim ceļojumam.

Tas bija mans mazais projektiņš. Un šķiet, ka man ir izdevies. Tieši tāds bija arī  nodoms, attīrīt sevi no visa iespējamā, pirms dodos tālāk.

Tāpēc cetrutdienā devos un Hamamu ( turki pirts), lai ļautu sevi attīrīt un izmasēt ar ziepju putām, lai mans kermenis būtu gatavs trīsdienu attīrīšanās ciklām, kuru pavadu meditējot un dzerot tikai ūdeni. Man tas ļoti labi salikās ar nodomu pēc tam doties “Ceļojumā pie sevis”

 

Šis būs citādāks celojums, jo pa šiem diviem gadiem daudz kas ir mainījies. Man dzīve ir kļuvusi piepildītāka, apzinātāka un laimīgāka. Taču mūsu ceļš pie sevis nekad nebeigsies, ja vien paši neapstāsimies.

Šodien vēl pavadu laiku meditācijas, bet rīt jau došos uz savu Svētvietu.

Novēlu arī Tev šo sajūtu, ka Tu esi gatavs kaut kam īpāšam, kas Tavu dzīvi var padarīt LAIMĪGĀKU.

 

Komentēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.